Pirmie Aristoteļa svētki mūžā. Un jā, stāvot un ejot pirmajās rindās sajutu piederību gan Universitātei, gan fakultātei. Pati pat nesaprotu, kāpēc tik viegli atļāvos, ka mani pieliek tur priekšā ar plakātiem starp karogiem, bet kkā pat nejutos baigi nevietā. Bet tā kopības sajūta, kas rodas jau gājienā no fakultātes un tad saukļu kliegšanā un dziedāšanā, lai pārspētu skaļumā blakus esošās fakultātes, ir kkas neaprakstāms.
Nedaudz neērti sajutos, kad skaļi saucot "BioFak" jau radās sajūta, it kā būtu zaļais protestētājs, kas ir iestājies par bio.. pārošanos..
Bet tas no Kolkas nogurums. Par to vispār tik daudz, ko teikt, ka pat nezin ar ko sākt..

4dien bij jāiet uz fakultāti mazgāt logus un slaucīt putekļus. Reti kurš kuru pazīst.
5dien rododendrus paravējām, joprojām minimāla saskarsme. Iemeta mūs busā uz Kolku un tad tik sākās..
Jau pirms nonācām galā bij gatavs slēdziens par dažiem kursabiedriem, ka nesadraudzēšos ar viņiem un maksimāli izvairīšos [respektīvi - jau kāds sakrita nervā].
Pasākuma gaitā līdz pat 7dienas rītam sarakstu papildināju ar vēl dažu cilvēku vārdiem. It kā skumji, ka jau ir sliktas domas par savām jaunajām māsām un brāļiem (jo visi biologi ir viena liela ģimene), bet nu ja es nespēju kādu cilvēku paciest, tad nespēju. Neštimmē.
Dekāns gan mums foršs. Viss kolektīvs vispār tāds jauks un patīkams, gandrīz vai neformāls - visi savējie :) viens otru vārdā uzrunā - gan studenti, gan profesori, gan savstarpēji.
Patīkami bij tas, ka pats dekāns atbrauca uz Kolku uz mums paskatīties un parunāties :D tas arī piedod pie kopības sajūtas, iedrošina nedaudz, ka dekāns nekož :D

Rīt pirmās lekcijas pēc gada pārtraukuma, nez vai vēl atceros kā to dara? :D