Pēdējā laikā liekas, ka man ir telepātisks kontakts ar radio dīdžejiem/datoriem, jo kā es vienā dienā iedomājos par kādu sen nedzirdētu nepopulāru bet mīļu dziesmu vai jūtjūbē uzroku ko jaunu, tā nākamajā dienā pareizo radio sanāk ieslēgt pareizajā laikā, lai to dzirdētu atkal.
Un kāpēc es to tā pieminu? Jo vienmēr tās ir dziesmas ar kurām saistās kāds īpašs notikums, par ko nesen esmu atcerējusies, vai kāds cilvēks, ar kuru jau sen plānoju sazināties, un es gribot negribot [savā egocentriskumā un iedomībā] to uzskatu par dzīves zīmi un apstiprinājumu, ka tiek piespēlēta iespēja, ka kaut kas jādara vai kaut kas notiks.
Bet es nesaprotu, kas un kā un vai tiešām jādara.. un kamēr tā dziesma skan, tikmēr pārņem sajūta, ka visa pasaule apkārt apstājas un ir laiks apgaismībai, bet es tik domāju un domāju un domāju un neko nevaru izdomāt un apgaismība tā arī neatnāk.. un dziesma beidzas, un tad viss atgriežas iepriekšējās sliedēs..
Un man bail, ka šādas iespējas var izbeigties un es tā arī nesapratīšu, kam viņas bij domātas..