Dzīve ir tik ļoti depresīva.. un jo tālāk, jo trakāk.
Protams, ne jau viss, kas notiek visumā, ir uz sliktu.
Bet tas laikam cilvēkos (it īpaši depresīvos) iestrādāts tāds princips visur saskatīt negatīvo.

Lai nu kā - vienā no šodienas Google Chrome atvēršanas reizēm, kas kā jau vienmēr aizved uz apollo.lv, atdūros pret nomācošo rakstu par pēdējiem notikumiem uz saules un kā tie ietekmēs Zemi. Jāsaka, ka izlasot visu tekstu, galīgi zūd jēga kko darīt mūsdienīgās pasaules labā, ja tādas drīz iespējams vairs nebūs. It kā jau negribas ticēt visam tam, kas tur stāstīts, un tomēr cīnīties un cerēt uz pozitīvām pārmaiņām, bet tomēr man dziļā apziņā virmo domas "Padoties tak vieglāk".
Tas attiecas arī uz ne tik globālu lietu, uz manu personīgo, iekšējo pasauli. Apnicis jau viss, nekam nav nozīmes, gribu tikai, lai mani liek mierā. Sanāk atsvešināties no visiem, bet kkā nevaru sev piespiest par to satraukties. Ir jau nedaudz vientuļi, bet tā vieglāk. Un nevar visu laiku no otra gaidīt, lai viš lauztos cauri man apkārtējām sienām (kuras es pati turpinu sev apkārt būvēt), lai sasniegtu mani. Tas jau no egoisma pārtop par.. iedomību un ko vēl ne..
Ir vēl ko teikt, bet apnika rakstīt..