Vakar no rīta aizvedu mašīnu uz servisu.
Saku - eļļu nomainiet, ja? Servisa vecis pižikā - aga, i koļeso tože..
es paskatos - ha! patiešām pakaļējais ritenis galīgi sašļucis un nopriecājos, ka tagad zinu kāpēc aizvakar pret vakaru braukšanu pavadīja jauka klaboņa it kā zirgs pie bagāžnieka būtu piesiets.
Saku - labi, koļso tože menjaitje! Un vēl man nepatīk kā tā mašīna kauc. Varbūt paskatieties, kas ar ģeneratoru. Servisa vecis pižikā - nu, esļi hočeš, posmotrem!
Saku - un vēl man otopļenjie ņerabotaet. Sevisa vecis pižikā - ņe otopļeņie a pečka. I tjebe ņe pečka nužņa, a mužik rjadom!
Vakarā servisa vecis pižikā rāda, ko paveicis - vot koļeso pomeņjaļi, maslo tože, pečku počeņiļi, no mužik ludše, a zvuk ot tovo čto glušiteļ ti otorvala. Po ļesam ehala, da?
Es, protams, viņam paldies un naudiņu. Viņš paņem naudiņu, pamanās vēl roku uz ceļa man uzlikt un tad saka, nu...togda do skorogo.
Braucu šodien un jau jūtu - būs slikti. Apgriezieni krīt, mašīnīte klusiņa, klusiņa - skaidrs jau, ka akumulators tūlīt mirs. Izslēdzu gaismas, lai līdz mājām tiktu. A mājas man pretī servisam. Domāju - pa taisno jābrauc pie pižika, a neaizbraucu. Nolieku mašīnīti, iedarbināt, protams, ka vairs nevaru, eju pie veča. Tas smaida, priecīgs.
Saku - vai tiešām es jums tik ļoti patīku? Servisa vecis pižikā - aga! Saku - nu tad nāciet pēc mašīnas. Akumulators miris. Servisa vecis pižikā savāc mašīnu, saka, lai pastāv pa nakti pie viņa. Es viņam saku, ka vispār jau man neliekas, ka aķī vaina. Nu un zvana viņš man un saka - a u tjeba geņerator ņerabotajet! Un priecīgs tāds.
A es, a es jau vakar viņam teicu, lai ģeneratoru pārbauda un rīt slēpot gribēju braukt!!! Vīrieši!
Njarrrr...
Bet sniegs patiešām tik maigs. Un smaidīgs. |