Man pašai savas cigaretes - atgriešanās - filma, kuru ir vērts redzēt

From: zdv Date: 3. Novembris 2003 - 15:41 (Link)

Noskaties Martin Scorsese "The Last Temptation of Christ"; Pier Paolo Pasolini "The Gospel According to St. Matthew"; Yumiko Awaya un Chu-Chen Hsiao "Yesu" etc.
Palasi Bībeli, Apokrifus, Dievišķo Komēdiju etc.
Pamācies teoloģiju, reliģiju kā akadēmisku disciplīnu un sapratīsi, ka Dieva ceļi nav mūsu ceļi, bet arī iemācīsies gari par to nerunāt un diskutēt, jo tas prasa visu cilvēka dzīvi, ja grib nopietni to izprast un ticēt - un ja tā nedari labāk turēt muti ciet. Cilvēki, kuri vispār no tā nejēdz ne nieka nez kāpēc par to gari runā un parasti dara to dzērumā . . . :)

(Reply to this) (Thread)

From: stepes_vilks Date: 4. Novembris 2003 - 10:08 (Link)

pirmaam kaartaam jau galvenais ir, kaa mees uztveram dieva jeedzienu. Ja tu vinju (iespeejams) uztver kaa metafizisku aboluutisma iemiesojumu, es to uztveru vienkaarshi kaa socializaacijas - masu savaakshanas - instrumentu bez jebkaadas praata klaatbuutnes. tas protams ir tikai viens aspekts, bet nevajag sakralizeet sho jeedzienu. vienkaarshi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: zdv Date: 4. Novembris 2003 - 10:22 (Link)

Nu protams viedokļi atšķiras and par to prāta klātbūtni hmm . . . būs man jāapstrīd šī tava hipotēze daudzi dažādu sfēru talanti ir studējuši teoloģiju - tā kā pieņemu, ka pāragri tu ko saki par prāta klātbūtni vai neklātbūtni . . .

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: stepes_vilks Date: 4. Novembris 2003 - 10:32 (Link)

teologija vispaar ir viduslaiku filozofijas variaacija, kura balstiijaas uz neoplatonikiem + modificeetu Aristoteli un savu attiistiibu, un liidz ar to dziivotspeeju zaudeeja liidz ar renesansi un materiaalismu. Protams, palasot Aureelijas Augustiinu vai Akviinas Tomu (peedeejais man patiik daudz mazaak) ne briidi nerodas sajuuta, ka tiem dzekiem kaut kaadas probleemas ar logiku - gluzi otraadi. Bet es vinjus pirmaam kaartaam redzu kaa folozofus (aka domaataajus) un tikai peec tam kaa kaadas religijas teoreetikjus. Jo jebkura religija balstaas uz dogmaam un kanoniem, un jebkura doma ir kaa maza revoluucija pret shiim dogmaam. Par tiem talantiem, kas studeejusi teologiju, nezinu. Kristietiiba pimaam kaartaam ir kultuura (vismaz muusdienaas taa tiek uztverta), tikai peec tam religija. Un tas manu dveesli veldzee.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: stepes_vilks Date: 4. Novembris 2003 - 10:33 (Link)

atvainojos - nevis Aureelijas, bet Aureeliju Augustiinu.

(Reply to this) (Parent)

From: zdv Date: 4. Novembris 2003 - 13:10 (Link)

Varu tikai teikt, ka teoloģiju un reliģiju var studēt kā zinātni - nez kāpēc (nu īstenībā zinu, bet tas nu tā) Latvijā tas projekts izgāzās - un reliģijas zinātne patiešām palīdz kaut nedaudz paskatīties plašāk uz ticības jautājumiem visās pasaules reliģijās - ne mirkli nenožēloju, ka 4 gadus no savas dzīves veltīju akadēmiskajai izglītībai šajā sfērā un tikai tad ķēros pie sirdslietas. Tas, ka cilvēki arī reliģiju pamanās sakropļot nav nekāds brīnums tāpat kā jebkuru citu lietu . . . un . . . domāt jebkurā sfērā un lietā ir svētīgi.

(Reply to this) (Parent)