Man pašai savas cigaretes - atgriešanās - filma, kuru ir vērts redzēt

About atgriešanās - filma, kuru ir vērts redzēt

Previous Entry atgriešanās - filma, kuru ir vērts redzēt3. Nov 2003 @ 10:48 Next Entry
Manuprāt, ir labi, ka šo darbu var skatīties kā vienkāršu un ļoti pamatīgu stāstu par -
1) tēva un dēlu attiecībām;
2) Dieva vēsturi;
3) personiskām cilvēka un Dieva attiecībām.

Tieši tas, ka tajā var saskatīt visu, padara to tik personiski pārdzīvojamu un tik precīzi cilvēcisku gan ikdienišķajā, gan tajā, kas ārpus parastā.

Un vēl man ir grūti piekrist Skukai, ka kāds būtu jāmīl par to, kas ar viņu ir noticis - par sarežģītajiem puiku gadiem, vai laimīgo bērnību vai neciešamjām attiecībām ar vecākiem vai vēl ko citu...meklējot laimīgu vai nelaimīgu bērnu katrā, viegli nepamanīt to, kā dēļ viņu ir vērts mīlēt arī mazliet paaugušos. :)

"Es varētu tevi mīlēt, ja Tu būtu citādāks" - kliedza mazais puika tieši viņam - stiprajam, lielajam tēvam, kurš kādreiz ir bijis tieši tāds pats kā viņš.
(Un Tu?)
[User Picture Icon]
From:[info]stepes_vilks
Date: 3. Novembris 2003 - 12:13
(Link)
interesanti, ko tu domaa ar dieva veesturi?
[User Picture Icon]
From:[info]maya
Date: 3. Novembris 2003 - 20:52
(Link)
ar Dieva vēsturi es domāju laiku, kurā viņš sastopas ar cilvēku vai cilvēks sastopas ar Dievu...tas ir vienīgais laiks, kurš mērāms cilvēka apziņā...un faktiski ir vienlaga vai tas ir laiks, kurā cilvēks iekrīt Dievā vai arī Dievs izkrīt no savas mūžības, bet tam mirklim ir savs sākums un savs gals un savā ziņā tas ir galīgs un tieši tādā veidā arī Dievs ir galīgs, jo galīga ir tā uztvere un tā tad arī varētu būt Dieva vēsture...par to, kas ārpus tās - nemāku runāt, jo nezinu un nejūtu.
[User Picture Icon]
From:[info]stepes_vilks
Date: 4. Novembris 2003 - 10:13
(Link)
kas tev dieva laiks, man - domas laiks... vai obligaati visu transcendentaalo, metafizisko asocieet ar dievu? abstrakcijai ir vieta abstrakciju pasaulee

un kaapeec tik metafiziski gljuki? elementaaras logikas un liidz ar to skaidriibas truukums: "dievs ir galiigs... cilveeks iekriit dievaa...."

vai arii tu esi kriestiete a la Juris Rubenis?
[User Picture Icon]
From:[info]maya
Date: 4. Novembris 2003 - 10:45
(Link)
1) nē, nav obligāti visu metafizisko un transcendentālo asociēt ar dievu - varam atrast vēl dažus abstraktus jēdzienus un par tiem ieslīgt dziļās diskusijās. Viss atkarīgs no tā, kuru no spēlēm izvēlēsimies splēt un kuras tradīcijas valodu lietot.
Tad kuru no visām iespējamām piedāvā Tu?

2)starp citu, es neteicu, ka dievs ir galīgs, bet "tieši tādā veidā arī Dievs ir galīgs, jo galīga ir tā uztvere un tā tad arī varētu būt Dieva vēsture...par to, kas ārpus tās - nemāku runāt, jo nezinu un nejūtu". Es rakstīju par dieva uztveri KĀDA TĀ BIJA FILMĀ. Par dieva vēsturi kristīga cilvēka dzīvē. Par dzīvi pirms un pēc kirkegoriskā lēciena ticības līmenī. Un tas ir "iekritiena" stāvoklis, kas nav iespējams bez dieva līdzdalības.

3) es esmu kristiete tieši tikpat lielā mērā kā ikviens, kurš audzis eiropas kultūras vidē. kristietība manī sēž valodā, kuru lietoju un kuru cenšos saprast...es no tās nevaru aizbēgt varu mēģināt sadzīvot. Ja vien tu ar kristietību nedomā pliku ticību.
[User Picture Icon]
From:[info]skuka
Date: 3. Novembris 2003 - 14:28
(Link)
Es nevaru Dievu personiski pārdzīvot, Dievs ir pārāk teorētisks priekš manis, man nav bijusi atklāsme.

Bet par mīlēšanu - man liekas, katru cilvēku var mīlēt par viņa pagātni, jo pagātne ir tas, ko viņš pārdzīvojis, tas, kas dara viņu par to, kas viņš ir šodien. Pagātne ir piedošanas avots, neizsmeļams.

Bet protams, ne jau tikai par to mīlēt. Un Tu taču saproti, ka es nedomāju to absolūti - tā bija tikai tāda sajūta par puikām, par puiku pasauli.
Atceries Kaningema - "Māja pasaules malā"? Ja Tu lasīji. Arī tur par to pašu.
[User Picture Icon]
From:[info]maya
Date: 3. Novembris 2003 - 21:05
(Link)
Ir jau tā, kā Tu saki...vienīgi vai nav tā, ka pagātne ir arī tas par ko var ienīst? :)Un vēl, ja cilvēks nav pagātnes notikumu summa (un man jau liekas, ka nav), tad ko ņemt vērā vairāk - to pagātni, kuras dēļ var mīlēt vai to, kuras ienīst vai arī faktu, ka 7 gadu laikā cilvēkā nomainās visas molekulas un viņš faktiski ir pilnīgi cits.:)

Ai, bet es muldu..
[User Picture Icon]
From:[info]zdv
Date: 3. Novembris 2003 - 15:41
(Link)
Noskaties Martin Scorsese "The Last Temptation of Christ"; Pier Paolo Pasolini "The Gospel According to St. Matthew"; Yumiko Awaya un Chu-Chen Hsiao "Yesu" etc.
Palasi Bībeli, Apokrifus, Dievišķo Komēdiju etc.
Pamācies teoloģiju, reliģiju kā akadēmisku disciplīnu un sapratīsi, ka Dieva ceļi nav mūsu ceļi, bet arī iemācīsies gari par to nerunāt un diskutēt, jo tas prasa visu cilvēka dzīvi, ja grib nopietni to izprast un ticēt - un ja tā nedari labāk turēt muti ciet. Cilvēki, kuri vispār no tā nejēdz ne nieka nez kāpēc par to gari runā un parasti dara to dzērumā . . . :)
[User Picture Icon]
From:[info]stepes_vilks
Date: 4. Novembris 2003 - 10:08
(Link)
pirmaam kaartaam jau galvenais ir, kaa mees uztveram dieva jeedzienu. Ja tu vinju (iespeejams) uztver kaa metafizisku aboluutisma iemiesojumu, es to uztveru vienkaarshi kaa socializaacijas - masu savaakshanas - instrumentu bez jebkaadas praata klaatbuutnes. tas protams ir tikai viens aspekts, bet nevajag sakralizeet sho jeedzienu. vienkaarshi.
[User Picture Icon]
From:[info]zdv
Date: 4. Novembris 2003 - 10:22
(Link)
Nu protams viedokļi atšķiras and par to prāta klātbūtni hmm . . . būs man jāapstrīd šī tava hipotēze daudzi dažādu sfēru talanti ir studējuši teoloģiju - tā kā pieņemu, ka pāragri tu ko saki par prāta klātbūtni vai neklātbūtni . . .
[User Picture Icon]
From:[info]stepes_vilks
Date: 4. Novembris 2003 - 10:32
(Link)
teologija vispaar ir viduslaiku filozofijas variaacija, kura balstiijaas uz neoplatonikiem + modificeetu Aristoteli un savu attiistiibu, un liidz ar to dziivotspeeju zaudeeja liidz ar renesansi un materiaalismu. Protams, palasot Aureelijas Augustiinu vai Akviinas Tomu (peedeejais man patiik daudz mazaak) ne briidi nerodas sajuuta, ka tiem dzekiem kaut kaadas probleemas ar logiku - gluzi otraadi. Bet es vinjus pirmaam kaartaam redzu kaa folozofus (aka domaataajus) un tikai peec tam kaa kaadas religijas teoreetikjus. Jo jebkura religija balstaas uz dogmaam un kanoniem, un jebkura doma ir kaa maza revoluucija pret shiim dogmaam. Par tiem talantiem, kas studeejusi teologiju, nezinu. Kristietiiba pimaam kaartaam ir kultuura (vismaz muusdienaas taa tiek uztverta), tikai peec tam religija. Un tas manu dveesli veldzee.
[User Picture Icon]
From:[info]stepes_vilks
Date: 4. Novembris 2003 - 10:33
(Link)
atvainojos - nevis Aureelijas, bet Aureeliju Augustiinu.
[User Picture Icon]
From:[info]zdv
Date: 4. Novembris 2003 - 13:10
(Link)
Varu tikai teikt, ka teoloģiju un reliģiju var studēt kā zinātni - nez kāpēc (nu īstenībā zinu, bet tas nu tā) Latvijā tas projekts izgāzās - un reliģijas zinātne patiešām palīdz kaut nedaudz paskatīties plašāk uz ticības jautājumiem visās pasaules reliģijās - ne mirkli nenožēloju, ka 4 gadus no savas dzīves veltīju akadēmiskajai izglītībai šajā sfērā un tikai tad ķēros pie sirdslietas. Tas, ka cilvēki arī reliģiju pamanās sakropļot nav nekāds brīnums tāpat kā jebkuru citu lietu . . . un . . . domāt jebkurā sfērā un lietā ir svētīgi.
(Un Tu?)
Top of Page Powered by Sviesta Ciba