mana auss piesūcas ar tavu balsi kļūst smaga un valga, vārdiem nav nozīmes nav svarīgi, ko tie saka - tāda ir laika aizmiršanas balva mana auss kā lēpju lapa guļ ezerā pilnā ar skaņu vēl vibrējošu, bet klusu pirms tūkstoš gaismas gadiem sen jau kā nomirušu es zinu – nelēks vairs klusumā vardes es zinu vairs nemetīs tur akmentiņus aizvilksies viss ar ledu un tad vairs nedzirdēs neviens tavu skaņu manī norimušu |
|
From: | maya |
Date: |
3. Oktobris 2003 - 08:53 |
|
|
|
(Link) |
|
:)))
Nu jā, es reizēm paskatos viņā un saku:"NU, atbildi, klāj vaļā!!!!", bet viņš pasmejas un atjautā: "Ko tādu?" :)))