Komentāri |
laikam jau domājot par vispārējo noskaņu dažu cibistu žurnālos :) | 2. Oktobris 2003 - 14:45 |
---|
mana auss piesūcas ar tavu balsi kļūst smaga un valga, vārdiem nav nozīmes nav svarīgi, ko tie saka - tāda ir laika aizmiršanas balva mana auss kā lēpju lapa guļ ezerā pilnā ar skaņu vēl vibrējošu, bet klusu pirms tūkstoš gaismas gadiem sen jau kā nomirušu es zinu – nelēks vairs klusumā vardes es zinu vairs nemetīs tur akmentiņus aizvilksies viss ar ledu un tad vairs nedzirdēs neviens tavu skaņu manī norimušu
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |