Bija viena tāda veca krievu filma pēc Puškin Mazajām trģēdijām. Kad es bērnībā to skatījos vienmēr likās izdomāta un samākslota tā sižeta līnija, kur dzejojumi radās it kā improvizējot. Likās - nu nevar, nevar TĀ radīt TĀDU tekstu. Un faktiski arī šobrīd man liekas, ka lai pusstundu labi rakstītu tāda veidā ir jābūt vai nu ģēnijam, vai arī īpašam zvaigžņu stāvoklim.:))Vai arī BAISAM treniņam un amata prasmei. :)
Nē, nu rakstīt mājās un kopā ar draugiem jau tā var, bet ja to uzreiz rāda arī citiem, tad ir jābūt kaut kādai baigi spēcīgai pārliecībai, motivācijai vai arī neapgāžamai koncepcijai. :)