Man pašai savas cigaretes - Komentāri

Poētiskā video festivāls sestdien - dažas jaukas filmiņas un viena ļoti laba ar norautu sākumu, jo nokavēju ieiešanu zālē. :)

Iedomājieties pelēks ekrāns uz kura vienkāršos paplašinātos un reizēm saliktos paplašinātos teikumos ar baltiem burtiem tiek aprakstīts kāds attēls. Piem. "Merilina Monro Prīzē","Keita Blanša ierakusies smiltīs", "Alēns Delons uz trepēm"....pēc kāda laika parādās uzraksti, pēc kuriem uzzinām, kura no slavenībām drāž kādu citu, tad atkal salonu vai moment fotogrāfijas dabā, pilsētā un citur. :)
Pēc kāda desmitā uzraksta bildes pašas nostājas acu priekšā un, eksperiments, lieliski pierāda, ka pasaule esksistē mūsu uztverē. Parādi cilvēkam burtus, bet viņš redzēs kaut ko citu...:))

Poētiskā video festivālā svētdien pirms kino uzstājas brāļi Indāni. (Sestdienas vakarā no tā, kurš Latvijas Gāze aizmuku Skaņu mežā. Man labāk patīk klusums un es nesaprotu, kāpēc cilvēki klausās mūziku, kuras sadzirdēšanai ir JĀAIZTAISA ausis. :)) Pasēdēju spilgti zaļajā Smiļģa dārzā uz devos prom. Satiku, tos, kurus gribēju satikt, aprunājos un nospriedu, ka kluso nakts skaņu dārzs man patīk labāk.)
Nu jā, bet stāsts ir par svētdienu. Nebiju domājusi, ka tik ļoti sāpīgi un mokoši ir skatīties teksta nedzimšanā. Šis nu bija tas gadījums, kad "the end" nozīmēja atbrīvošanos. Un pierādīja iepriekšējam vakaram pretējo, ka pasaule no burtiem nedzimst viss. :)))

Ar Aptieku nospriedām, ka esam nokļuvuši sarkanās gaismas joslā uz kultūras taciņas. Turklāt pie visa vainīga Kairiša Jasmīna. Un vai patiešām viena neveiksmīga sākuma dēļ būs jācieš visu gadu???