ne ne nebar tik.. es vakar palaidu vaļā slūžiņu.. un samērcēju ne vien savu lapu, bet arī koptelpu. patiesībā viss, kas notiek, dikti skaisti.. un dzīve ar dzeju, ar raušenbergiem, ar parīzi, ar mīlestību, ar anonīmām sarakstēm un visu ko citu ir milzīga.. tas viss liekas pārāk.. nu pārāk spēcīgi.. ka dažkārt atliek vien sabrukt un noraudāties..