Man pašai savas cigaretes - Parīze

From: maya Date: 10. Novembris 2006 - 22:23 (Link)

es reizēm rīgā pamostoties un nespējot izkāpt no gultas, domāju par to, ka ir psihiatri, kuriem ir tabletītes un tā...bet tad vienmēr saņēmos un piecēlos un uzvārīju kafiju un darbu nokavēju par stundu un gāju cauri parkiem lēnam un garām tavai mājai, darbā smaidīju un biju laba. tu jau zini, es māku būt laba. vakarā nācu mājās. gāju uz veikalu. nopirku ēst. bērniem un sev. māju kārtoju reizi 2 nedēļās, reizēm par to uztraucos, reizēm nē. jutos ļoti vientuļi. tu domā, ka pret to ir tabletītes? turpināju smaidīt.
tam nav nekāda sakara ar psihiatriem. tā ir mana dzīve un nevienam nav tiesību dot viņai tabletītes. reizēm es apsēdos uz tā soliņa vērmanītī. reizēm mīlējos ar svešiniekiem. nokaitināju draugus. iebaidīju draudzenes. pret to nav tabletīšu, ģirt. ir tikai dzīve un pieskārieni laikam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: smejmoon Date: 10. Novembris 2006 - 22:33 (Link)

Es domāju, ka tur apakšā varētu būt kāda ķīmija. Varbūt ne tabletītes, bet biespiens un avokado. Varbūt karsta vai auksta duša, varbūt brilles vajag. Varbūt asinsspiediens vai arī kāda baktēriju kultūra.

Iespējams daudzas nelaimes rodas no tā sēņu sēdētāju dzīvesveida.

Bet es neesmu ārsts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: maya Date: 10. Novembris 2006 - 22:44 (Link)

domā kā gribi. ķīmija ir vieglākais veids, kā atteikties no cilvēka.

(Reply to this) (Parent)