Par to, ka darbs mani attālina no manām vēlmēm. (esmu tipisks piemērs tam, ka tā vietā (un it kā ar tādu pamatojumu, lai nākotnē tas būtu iespejams) lai baudītu dzīvi, iesaistos darbībās, kas mani no tā attālina) Ka man nav (un nebūs) motivācijas kaut ko tajā izmainīt. Ka ir tik maz laika un tik daudz to, kam tas nozagts. Ak vai manu vai vaimandieniņ. :))