|
| 21. Feb 2005 @ 22:25 |
---|
From: | grey |
Date: |
23. Februāris 2005 - 12:09 |
|
|
...lai dzīvotu priecīgi, vajag drosmi?
|
(Link) |
|
Es Tev nepiekrītu. Par kāda veida drosmi Tu runā? Šķiet, drosme šeit nav īstais vārds! Pēc Tevis teiktā, "drosme" nav vajadzīga tiem, kuri pazīst skumjas? Tu gribi apgalvot, ka skumjās dzīvot ir vieglāk?
Kas tad īpašs ir vajadzīgs, lai dzīvotu priecīgi? Vai Tu nelasi sieviešu žurnālus? Tur šī te pozitīvisma formula ir skaidri definēta: 1. Ignorē visu, ko nesaproti un kas tev ir nepatīkams. Skaties uz dzīvi no gaišās puses. 2. Priecājies par visu, ko vien vari. Jebkurā lietā var atrast kaut ko par ko priecāties. 3. Nesarežģī dzīvi, bet baudi visu, ko tā piedāvā. Nopērc sev kaut ko, aizej ar draudzenēm uz klubu, vai kino. Tas taču ir tik vienkārši! 4. utt.
Nu un ... kur te ir drosme? Šķiet, lai dzīvotu priecīgi, nav vajadzīga drosme. Vajag tikai aizspiest acis un ausis, krietnu devu vieglprātības, nedaudz naudas un tādu pašu cilvēku sabiedrību. Un galvenais - visu laiku smaidīt.
-Grey.
|
From: | maya |
Date: |
23. Februāris 2005 - 12:37 |
|
|
Re: ...lai dzīvotu priecīgi, vajag drosmi?
|
(Link) |
|
nē, es nelasu sieviešu žurnālus un mani neinteresē ilgtermiņā tāds prieks par kādu Tu raksti
bet drosme ir vajadzīga, lai iegūtu prieku no sapratnes/saprašanas.
drosme ir vajadzīga, lai plati atvērtu acis, saprastu un tad smaidītu (visu laiku)
prieks kā attieksme pret dzīvi pat tad, ja tā ir bēdu leja
prieks, kurā ir priecīgi skumt un saprasts, ka skumt ir labi, bet priecāties vēl labāk :)))
nu kaut kā tā
From: | grey |
Date: |
23. Februāris 2005 - 12:44 |
|
|
Ak tā.
|
(Link) |
|
Ak tā. Nu, tad es aptuveni saprotu. Šai gadījumā "dzīvesprieks" vai "dzīves niknums" skanētu daudz precīzāk. Paldies, Maya.
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |