jā...un tad tajā mežā ņe do ļubvi voobšķe, jo mīlestība pati par sevi ir lielākais "es" korķis kādu zinu. (nē, nu zinu jau arī to, kurā paliek tikai mežs...tikai tad vispār kaut ko ļoti grūti nosaukt vārdām, jo tad ir tikai gaišš siltums un nav robežu)