laiks |
laiks | 20. Jun 2003 @ 10:38 |
---|
Vakar vedu savu vecomammu uz aizbausku. Tur tāda maza kapsēta ar aizaugušu ceļu. Kapsēta guļ mans vecaistēvs, kuru esmu redzējusi tikai fotogrāfijās. Pareizāk sakot vienā. Viņš tur ir karavīra formā ar panamas cepuri. Dienēja Zemgales strēlnieku rotā Vladivostokā un uz Latviju devās atpakaļ ar kuģi apkārt visai zemeslodei. Bet pirms tam viņš gāja jaunsaules skoliņā un māsa divreiz nedēļā veda viņam siltu zupu. Viņš bija jaunākais ģimenē. Pēc tam viņu sūtīja Jelgavas Gimnazium Petrine. 17 gadu vecumā pats izdomāja braukt uz Maskavu mācīties un aizbrauca ar. Tur tad viņu arī iesauca tais strēlniekos. Pēc atgriešanās bija aktieris Rīgas ceļojošajā teātrī. Spēlēja vijoli, vēlāk strādāja Meža departamentā. Nomira no tuberkolozes. Pēc kara. Bet vecāmamma vakar nolauza ozola zaru un pec tam, kad visu jau bijām sakopuši un aizgājuši, vēlreiz gāja pie sava Jāņa. Viena. Viņai ir 82.
Mans vecaistēvs skolā gāja pagājušā gadsimta sākumā. Skolā nebija elektrības. Mans vecaistēvs ceļoja apkārt pasaulei pagājušā gadsimta sākumā un nezināja, kas ir televizors.
Es sēžu pie datora un updeitojos. labrīt, Jāni Strazdiņ. Un arī jūs - labrīt! :) |
|
From: | vikings |
Date: |
20. Jūnijs 2003 - 11:14 |
|
|
Labrīt arī Tev.
|
(Link) |
|
Man bija labs draugs, daudz ko man iemācīja, pats mācījās ķīniešu valodu. Reiz man piezvanīja, teica:"brauc ciemos, paņem šņabi!" Es aizbraucu stundu vēlāk, atslēdzu dzīvokli (man bij atslēga), un dabūju viņu ņemt no cilpas nost. Viņa vectēvs pēc tam pie izraktās kapavietas stāvēja viens un teica: "dēliņ, man bij te jāguļ, ne Tev". Viņš neraudāja. Es nesu zārku un raudāju, vienu no pēdējām reizēm savā mūžā. Kopš tās reizes es neieredzu vest kādu uz kapiem, labāk pats aizeju pastaigāties. Vectēvam tad bija 87 gadi tagad 96. Es neieredzu sarunas par pašnāvību tēmu, ja par to runā jauni gurķi, sakot: "man ir apnicis dzīvot..."
Vo. sasāpējās.
|
From: | maya |
Date: |
20. Jūnijs 2003 - 12:41 |
|
|
Re: Labrīt arī Tev.
|
(Link) |
|
Skatos pāri datoram logā. Tur lietus un liepas galotne. Drīz ziedēs. Bet ziemā būs tēja. Vēl jau zemenes ar pienu. Kādu laiku. Un peldēšanās un krišana ar seju dubļos. To visu laikam nevarētu pamanīt, ja nesāpētu. :)
|
From: | vikings |
Date: |
20. Jūnijs 2003 - 14:46 |
|
|
Var pamanīt
|
(Link) |
|
Taču ne ievērot..
tas ir tas pats, kas redzēt un saredzēt.
Sāpes jau piedod asumu kaut kādai vienai lietai/gadījumam/cilvēkam un notušē kaut ko citu.
Ziemā liepziedu tēja ar medu. Un nekādu problēmu.
|
From: | skuka |
Date: |
20. Jūnijs 2003 - 11:14 |
|
|
|
(Link) |
|
Labi uzrakstīji. Man liekas, es pazīstu Tavu vectēvu:)
|
From: | maya |
Date: |
20. Jūnijs 2003 - 12:21 |
|
|
|
(Link) |
|
:) ja?
Un tais kapos netālu no vecātēva guļ Ritovs. Un starp viņiem vairs nekā.
|
From: | skuka |
Date: |
20. Jūnijs 2003 - 12:35 |
|
|
|
(Link) |
|
Re kā. Nē - pazīstu tikai tik, cik viņa likteni, kurš tik ... arhetipisks (?) :)
From: | buks |
Date: |
20. Jūnijs 2003 - 11:29 |
|
|
diivaini
|
(Link) |
|
Taada jociiga sajuuta, kad saproti, ka ljaudis paaudzes pirms tevis dziivojushi, miileejushi, straadaajushi. Viss ir noticis. Viss notiks.
Shodien paarlasiishu dzimtas hroniku.
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |