Man pašai savas cigaretes - Komentāri

Vakar vedu savu vecomammu uz aizbausku. Tur tāda maza kapsēta ar aizaugušu ceļu. Kapsēta guļ mans vecaistēvs, kuru esmu redzējusi tikai fotogrāfijās. Pareizāk sakot vienā. Viņš tur ir karavīra formā ar panamas cepuri. Dienēja Zemgales strēlnieku rotā Vladivostokā un uz Latviju devās atpakaļ ar kuģi apkārt visai zemeslodei. Bet pirms tam viņš gāja jaunsaules skoliņā un māsa divreiz nedēļā veda viņam siltu zupu. Viņš bija jaunākais ģimenē. Pēc tam viņu sūtīja Jelgavas Gimnazium Petrine. 17 gadu vecumā pats izdomāja braukt uz Maskavu mācīties un aizbrauca ar. Tur tad viņu arī iesauca tais strēlniekos. Pēc atgriešanās bija aktieris Rīgas ceļojošajā teātrī. Spēlēja vijoli, vēlāk strādāja Meža departamentā. Nomira no tuberkolozes. Pēc kara.
Bet vecāmamma vakar nolauza ozola zaru un pec tam, kad visu jau bijām sakopuši un aizgājuši, vēlreiz gāja pie sava Jāņa. Viena. Viņai ir 82.

Mans vecaistēvs skolā gāja pagājušā gadsimta sākumā. Skolā nebija elektrības. Mans vecaistēvs ceļoja apkārt pasaulei pagājušā gadsimta sākumā un nezināja, kas ir televizors.

Es sēžu pie datora un updeitojos. labrīt, Jāni Strazdiņ. Un arī jūs - labrīt! :)