| 9. Oktobris 2003 |
Nesen nācās runāt par dažādām vērtību klasifikācijām. Starp visiem garlaicīgi pierastajiem vērtību dalījumiem morālajās, estētiskajās, tiesiskajās, politiskajās, ekonomiskajās, intelektuālajās u.c. ir kāds, kas man patiešām patīk.
Un tas ir piedāvājums cilvēces ideālus dalīt reālās dzīves un iztēles vērtībās.
Pie pirmajām pieder – veselība, mīlestība, draudzība, ērtības, zināšanas, tehnoloģija…
Bet otrajā grupā ietilpst – spēle, māksla un reliģija.
Kaut kā ļoti skaidri šis dalījums paskaidro nebeidzamu ilgu esamību – ilgu pēc spēlēšanās un attiecībām kā mākslas darba, pat tad (un varbūt jo īpaši tad), kad ar reālās dzīves vērtībām viss ir kārtībā. Ilgas pēc spēles un SPĒLĒŠANĀS. Nevis paspēlēšanās. Ilgas pēc radīšanās nevis otra patērēšanas vai atražošanas.
Un vēl klusas ilgas pēc radošā sākuma sevī...esmu dzirdējusi, ka citi to sauc par Dievu, bet es iztieku bez vārda. |
| simfoniskā poēma 100 metronomiem | 21:43 |
|---|
|
Dzelzceļa muzejā ir ļoti auksts. Un 100 metronomi tikšķ tieši tik tikšķīgi, cik viņiem pienākas. :) Visas poēmas garumā mēģināju izdomāt, ko man tas atgādina. Spriedu pati ar sevi par konceptuālo mākslu, Fellīni, kura "Orķestra mēģinājumu" rādīja pirms poēmas, izdomāju, ka šis skaņdarbs ir līdzīgs Andersena pasakai par porcelāna skurtseņslauķi un ganīti, par metranoma ilgām spēlēt mūziku, tad apcerēju laika un mūzikas attiecības, tad apklusušo 96 metronomu priekšā vēroju trīs vēl lēni kustošos un vienu maziņu pašā aizmugurē, kurš kustējās žigli, bet klusiņām. Tad apklusa trīs lielie un mazo ar savu balsi apklusināja Silabriedis. Es biju apmierināta ar dzirdēto un sevis izdomāto - ja nu kāds man kameru piekšā prasītu, ko es par to domāju, tad man nebūtu pēc vārda azotē jālien. UN TAD, UN TAD pie mikrafona pienāk komponista asistente un skaidrā angļu valodā paziņo, ka šim skaņdarbam NAV NEKĀDAS FILOSOFISKĀS JĒGAS, ka tas nenes nekādu ziņu, ka tam nav nekādas dziļākas idejas. UN ES SAJUTOS KĀ MUĻĶLE. Veselīgi. Bet stulbi. |
| gadsimta piedāvājums :))) | 22:20 |
|---|
mani šodien uzaicināja filmēties galvenajai sieviešu lomai (kā teica režisore) kādā filmiņā...TAS NAV JOKS
un es piekritu...TAS ARĪ NAV JOKS
tikai viss ir šausmīgi smieklīgi un INTERESANTI
šī vēlēšanās ir piepildījusies ar apmēram 15 gadus nokavēšanos...:)))Interesanti, ko vēl es bērnībā esmu vēlējusies un, kad tas domā piepildīties...:)))
Ak, jā un vēl šis piedāvājums mani atturēja no kādas muļķības..viss notiek īstajā brīdī. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |