Man pašai savas cigaretes - Komentāri

Dzelzceļa muzejā ir ļoti auksts. Un 100 metronomi tikšķ tieši tik tikšķīgi, cik viņiem pienākas. :) Visas poēmas garumā mēģināju izdomāt, ko man tas atgādina. Spriedu pati ar sevi par konceptuālo mākslu, Fellīni, kura "Orķestra mēģinājumu" rādīja pirms poēmas, izdomāju, ka šis skaņdarbs ir līdzīgs Andersena pasakai par porcelāna skurtseņslauķi un ganīti, par metranoma ilgām spēlēt mūziku, tad apcerēju laika un mūzikas attiecības, tad apklusušo 96 metronomu priekšā vēroju trīs vēl lēni kustošos un vienu maziņu pašā aizmugurē, kurš kustējās žigli, bet klusiņām. Tad apklusa trīs lielie un mazo ar savu balsi apklusināja Silabriedis. Es biju apmierināta ar dzirdēto un sevis izdomāto - ja nu kāds man kameru piekšā prasītu, ko es par to domāju, tad man nebūtu pēc vārda azotē jālien. UN TAD, UN TAD pie mikrafona pienāk komponista asistente un skaidrā angļu valodā paziņo, ka šim skaņdarbam NAV NEKĀDAS FILOSOFISKĀS JĒGAS, ka tas nenes nekādu ziņu, ka tam nav nekādas dziļākas idejas. UN ES SAJUTOS KĀ MUĻĶLE. Veselīgi. Bet stulbi.