mana auss piesūcas ar tavu balsi
kļūst smaga un valga,
vārdiem nav nozīmes
nav svarīgi, ko tie saka -
tāda ir laika aizmiršanas balva
mana auss kā lēpju lapa
guļ ezerā pilnā ar skaņu
vēl vibrējošu, bet klusu
pirms tūkstoš gaismas
gadiem sen jau kā nomirušu
es zinu – nelēks vairs
klusumā vardes
es zinu vairs nemetīs
tur akmentiņus
aizvilksies viss ar ledu
un tad vairs nedzirdēs neviens
tavu skaņu manī norimušu |
1) izrāde laba
2) un ko valkātu jūsu vagīnas?
3) un ko viņas teiktu? |