|
Pirms gadiem 6 braucu uz Liepāju. Liekas, ka bija oktobris. Rudens. Diezgan nejauks laiks. Rīts ap 9. Lietus. Tumšs, bet tā rudenīgi spilgti zili tumšs ar dzeltenisarkanajām lapām ceļa malās. Tad pēkšņi saule un varavīksnes gals mums priekšā uz ceļa. Nācās braukt cauri varavīksnei. :) Izbraucu. Un vienmēr, kad atceros šo stāstu, nāk prātā pasaka no pirmās klases lasāmgrāmatas par kirgīzu vai turkmēņu meitenīti, kura sapņoja par iziešanu caur varavīksni. Un viņai tas nekādi neizdevās. |