:)
Tātad bija tā...
1)vispirms bija maldīšanās uz Kuldīgu, bet tikai biškuci, jo karte atrodas un arī ceļš. Pirms tam varavīksnes viens gals un vēlāk arī otrs. Aiz mašīnas loga skaistums gan vienā gan otrā ceļa pusē. Atpakaļskata spogulī vispār glezna - tumši zils ceļš kā upe un rozā mākoņi. (pēc tam izrādās, ka tas tikai spogulī un tikai tāpēc, ka man saulesbrilles):))
2)kad ierodamies, brīvu telšu vietu vairs nava. Tāpēc ceļam telti kalna galiņā un tādā slīpumā, ka guļot ar kājām pret izeju var mierīgi izslīdēt ārā, bet ja guļ šķērseniski, tad visi guļ uz viena. :)) Tāpēc skaidrs, ka negulēsim.
3)Un tad mēs neguļam - jo jāskatās
* Nataradžas ņemšanās ar zobeniem,
* Narajanas un krišnaītu dejas,
* cilvēkus ar ģitārām un vēl viskautko uz skatuves,
* jārunājas ar kādu draugu,
* jāelpo
* jādejo (iekšēji)un biškuci arī ārēji
* jāfotografē tumsā krišnaīts un viņa telts
* jāsagaida MIGLA un rīts
* jāpazūd MIGLĀ
* jājūtas labi
4) jāaizmieg ap sešiem,mēģinot atbildēt uz Aptiekas jautājumu "Vai mēs esam pareizajā vietā?",jāatver acis ap 8, pa telts spraudziņu jāierauga kā Smejmoon ar Cloudysky ielejā spēlē bumbu un Narajana dejo,
5) vēl bišķi jāpaguļ, tad jāaizbrauc uz Kuldīgu, jāpāriet ar kājām pāri Ventas rumbai. Jāsagaida lietus rumbas pašā vidū.
6) vēl mazliet jāpadzīvojas Tabūnā (jāskatās kā Terrible_lie klausās stāstu par uzticību un stāstu par mīlestību)un tad, kad lietus sākas, jābrauc atpakaļ. :) Pie Sabiles nonākam negaisa centrā. Līst tā, ka ceļu nevar redzēt, bet es turpinu braukt. Līdz krusai. tad gan apstājos ceļa malā un baidos. Galu galā - ledus krīt uz galvas un daudz. :) |
