Man pašai savas cigaretes - 29. Aprīlis 2003

About 29. Aprīlis 2003

eksperimenti ar cilvēkiem 212:19
Ha! - nodomāja Maya skatoties uz teikumu par ezi un lapsu. Ja viņa tagad piespiedīs send, abi dzīvnieki kaut kādā dīvainā veidā nonāks Nakts domās. Tur viņi sāks dzīvoties - viens ar savu lielo lietu, bet otrs ar savām daudzajām. Un ja nu tās lietas arī mēdz tekalēt, dzert pienu, durstīties, skumt, aiz prieka dauzīt ķepiņas un iestigt pelēkajā masā? Maya nešaubījās, ka Nakts ar visu šito haosu tiktu galā , ierādītu ezim viņa vietu un lapsai daudzas, ļautu viņiem pie sevis mazliet padzīvoties, retumis palūkojoties, vai ezim nav vientulīgi un vai lapsai nav par grūtu, bet kopumā lēnām un vienmērīgi aizmirstot viņu klātbūtni savas pieredzes telpā.
Nesūtīšu - nolēma Maya. Šodien būšu ezis, kas dodas bradāt pa sūnām un netiek tālāk par pirmo peļķi, jo tālāk tikai lietuslāses .. uz leju tādas lielākas .. . Un tajās pelēko adatu atspulgi. Daudzi daudzi.


kad beidzot kaut kas sāks notikt?

bet sākums
http://journal.bad.lv/talkread.bml?journal=maya&itemid=4282&nc=1
http://journal.bad.lv/talkread.bml?journal=maya&itemid=3877&nc=2

eksperimenti 315:15
Re, monādes krīt! - ezis teica pats sev. Un viņa domām kā dadži pielipa vārdi - monpansjē, gogelmogel, mondeļštam, mogučij monarh, monday, moon... Tajā vietā, kur vārdi krustojās, izveidojās tāda kā aka, kā caurums, kā vieta tukšumam. Un uz tās melnās apaļās riņķa līnijas sēdējaJociigs suns. Vinjam bija gara spalva vecas linu dreebes kraasaa un taadas pat acis. Suns smējās, jo bija atcerējies vecu anekdoti - "Baranka! Baranka! Kliedza bērni un neviens pat nenojauta, ka rausītis ir nāvīgi ievainots..."

Sveiki, Sun!- teica ezis. Es esmu ezis tikai šodien, bet rīt es būšu cits. Tā ir mana lielā lieta. Vienīgā, ko zinu.

vai tiešām viss beigsies?

eksperimenti 418:30
Bet suns tikai smējās un turpinaaja domaat .. "Tomeer ir gruuti dabuut atbildi no tiem kuri tikai lasa..., varbuut vinnu pashlaik nemaz nav klaat"

Ezis mazliet sarauca purniņu. Ūsas īsti nesaprata, kas viņām tagad būtu jādara, tāpēc katra aizskrēja uz savu pusi. Ezis mazliet satraucās - vai man tagad būtu jālasa kopā izklīdušās ūsas? Nu tās, kuras pašlaik nemaz nav klāt, jo ir izkritušas čūsku cīņās, pazudušas skujoties vai vēl nemaz nav izaugušas...

Vai man ir jāaiziet? - viņš skatījās Saulē..

nee. turpini. atbildēja Sun.

Turpināt ko? - nesaprata ezis

Būt par mayu - atbildēja tas, kurš sēdēja tukšuma malā

O.........nočukstēja ezis un pēc tam piebild .............m

Mayas skatiens pieskārās dzeltenajam bunbulim zilajā šķīvī (vai apaļās lietas ir dziļdomīgākas par kantanajām? :D) un izdzēra pēdējo riekstu kafijas malku. Diena bija sadegusi. Rīt vajadzēs jaunu malku.

post entry.

Parādiet lūdzu, kur ir exit? :))
Top of Page Powered by Sviesta Ciba