Man pašai savas cigaretes - Komentāri

Re, monādes krīt! - ezis teica pats sev. Un viņa domām kā dadži pielipa vārdi - monpansjē, gogelmogel, mondeļštam, mogučij monarh, monday, moon... Tajā vietā, kur vārdi krustojās, izveidojās tāda kā aka, kā caurums, kā vieta tukšumam. Un uz tās melnās apaļās riņķa līnijas sēdējaJociigs suns. Vinjam bija gara spalva vecas linu dreebes kraasaa un taadas pat acis. Suns smējās, jo bija atcerējies vecu anekdoti - "Baranka! Baranka! Kliedza bērni un neviens pat nenojauta, ka rausītis ir nāvīgi ievainots..."

Sveiki, Sun!- teica ezis. Es esmu ezis tikai šodien, bet rīt es būšu cits. Tā ir mana lielā lieta. Vienīgā, ko zinu.

vai tiešām viss beigsies?