Vai tik tas nebija dīvāns "Lira"? Tos gan ražoja, šķiet, 50-os gados. Bet apraksts atbilst. Uz tā gulēja mana Omīte, un dažreiz, kad vecāku nebija mājās, viņa ņēma mani pie sevis. Tur tika stāstītas pasakas un spoku stāsti, un pavisam reāli skumji stāsti par trūcīgu lauku bērnu nedienām ar zābaciņiem. Ziemsvētkos.
Nezinu gan...par vecumu un nosaukumu. Likās, ka ir no TIEM laikiem, bet arī piecdesmitie ir varen labs dzimšanas brīdis. Manai vecaimammai tad bija tieši tik, cik šobrīd ir man. Un tas jau ir tikai biškibiški pēc jaunas meitenes vcums. :)))