|
|
Tuesday, April 22nd, 2014
|
2:44p
Šodien vismaz nedaudz esmu atgājis no airēšanas.
Jā, fiziski tas paņēma spēku. Bet daudz būtiskāk, ka tas paņēma ļoti daudz arī psiholoģiski. 2 mēnešus kārtīgi trennējies, bet rezultātā tu neapdzen nevienu no divām konkurējošām laivām.
Lai arī vakar bija tas mazais prieks, ka patiesībā esam tik pamatīgi kapājuši, ka 2. vietā esošajiem nācās kapāt tikpat pamatīgi, lai mūs apdzītu. Un video varēja redzēt kā viņi pievar pārnesienu pie 91km. Izskatījās labi izlikušies. (Vismaz viens no viņiem.) Un tad ir tas nelielais gandarījums, ka tu esi piespiedis ar savu kapāšanu kādam kapāt no visa. Nu labi, otrs mazais prieks laikam ir tas, ka spējām apdzīt visus K2. Īpaši tos, kas mums sekoja (bija padsmit metrus aiz mums) pirms pēdējā pārnesiena, bet finišēja 3 min aiz mums.
(2 comments |comment on this)
|
5:19p
Laikam viens no maniem sociālajiem skiliem ir spēja sist spēcīgi.
Skaidrs, ka es varu iemācīties to izmantot retāk, bet diez vai es to iemācīšos (un vai vispār vajag) atmest.
Sist taisnīgi nav cilvēku garā, jo tas tāpat ir sist, un kāds gribēs sist pretī. (Intuitīva reakcija.)
Labāk taču ir paklusēt.
(2 comments |comment on this)
|
|
|
|