|
Sunday, March 11th, 2012
|
4:14p
Šodien sajutos kā vecs vecītis klibodams pa ielu.
Veiksmīgi esmu ticis arī pie sastieptas potītes. Vismaz pozitīvi, ka nav nekas pārāk traks. Lai gan moš tāpat vajadzēs paņemt arī potītei līdzīgu palīgierīci kā plecam. Lai gan daudz smagāk bija sēdēt uz soliņa un skatīties kā komandas biedri cīnās galotnē, bet man bija jāsēž un jāskatās. Un tagad jādara viss iespējamais, lai pēc nedēļas jau atkal varētu pilnvērtīgi kustēties.
(8 comments |comment on this)
|
9:39p
Un visam pa vidu noskatījos šovakar arī teātra izrādi - "Ādama stāsts". Kaut kādā ziņā īpatnēja izrāde. Laikam jau vecajos laikos dzīvot bija vienkāršāk - aizej pie vienas pajautā, vai grib precēties, tad pie otras, līdz beidzot tas izdodas. Bet kas ir tagad? Dažādas attiecības, neziņa par sevi, precības bez kāzām.
Un galvenais, ka apkārt ir pilns ar jaunietēm, kas runā par sapņu prinčiem un precībām. Bet tajā pašā laikā raustās no tām.
Tagad komentāros droši var pieteikties visas tās, kuras būtu gatavas pie pusdienu galda parunāt par precībām.
(11 comments |comment on this)
|
|
|
|