|
Thursday, November 12th, 2009
|
12:44a
Njā, citi universitātē ar aktivitātēm nodarbojas pirmajos kursos, a es pirmajos kursos neko pārāk nedarīju un tagad, kad regulārās mācības jau beigušās, pievēršos dažādām aktivitātēm. Tagad draugs pierunāja uzspēlēt LU volejbola līgā. Profilaksei jau par sliktu nenāk, nu jā, vienīgi vēlu tas viss notiek un vēl vēlāk tieku mājās. Bet nu tā jau slikti nav. Šodien beidzot tad arī pirmo reizu tur aizgāju piedalīties. Hmm, pirmajā spēlē gandrīz nolažojām un izvilkām uzvaru tikai trijos setos (spēlēts tiek līdz 2 setu uzvarai). Nākamajā spēlē jau piegājām pietiekami nopietni un uzvara tika iegūta bez lieka stresa. Tagad gan nogurums ir normāls. Jāsaka, ka sen nebija sanācis tikt pie tāda nogurumu, pilnīgi jūt, ka kājas tādas smagas. Bet toties bija interesanti :)
(comment on this)
|
10:58a
Šorīt no rīta sanāca dzirdēt pa radio kārtējo žurnālista izteikumu. Redz, ierēdņi tagad argumentējot pret vienotās darba samaksas ieviešanu izmantojot to, ka lēmuma pieņēmējiem vajagot pārstāt būt tik emocionāliem. Žurnālista aptuvenais teksts - "Jā, šādos gadījumos vajadzētu sagaidīt no ierēdņiem argumentētus izteikumus, nevis kaut kādas atrunas".
Njā, būtu žurnālists kaut ko mācījies par loģiku, tad varbūt saprastu, ka šādos gadījumos argumentēti izteicieni īsti neder - uz emocionāliem izteikumiem nav iespējams atbildēt ar loģiskiem argumentiem. Gribētos redzēt, kā viņš ar loģiskiem argumentiem, piemēram, pārliecina kādu māti, kura emocionāli aizstāv savu bērnu.
(12 comments |comment on this)
|
9:24p
Reizēm man liekas, ka daudz krutāk ir nezināt, neredzēt un nemācēt. Tu ej pa ielu un redzi visādus it kā niekus, bet tu nevari tos neredzēt. Tu sēdi un klausies cilvēkus runājam un to saproti, bet labāk būtu nesaprast. Tu ej un dari, jo nevari, kā nemākuļi, nostāvēt malā un nedarīt.
Zināšanas liek rīkoties saprātīgi, kamēr apkārt cilvēki vienkārši rīkojas.
(6 comments |comment on this)
|
|
|
|