 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
maschera's Journal
Kā tikt vaļā no Silviaaaaa.
Salgales Mada loms. Es tak saku, cilvēki nav vajadzīgi.
Bet, kad izlien no sava tumšā kambara, izrādās, ka cilvēki ir arī laipni un pat brīnumaini. Ja vien es zinātu, kā atbrīvoties no šīs "viss pagalam" sajūtas, tad dzīve varbūt taptu par 10 toņiem gaišāka.
Cilvēki ir pilnīgi lieki, un vārdi ir pilnīgi lieki, un rakstnieki pārsvarā ir grafomāni.
Cilvēki ir pilnīgi lieki.
Dzīve ir pārdabiski skaista.
Ir tik fascinējoši lasīt visus šos atmiņu stāstus, intervijas utt., kur visi, absolūti visi ir aizbraukuši ar PĒDĒJO laivu vai kuģi. Velns, kā gan ļaudīm ir veicies bēgt no Latvijas! Allaž pēdējais kuģis pa rokai.
Neko nevaru saprats par Dievu, un, tiklīdz sāku saprast, visu nojauc stulbās reliģijas, stulbā baznīca un stulbie biedēkļi, kuri raksta "D-vs".
Gribas šo nakti, mūziku un vienatni, o jā, un lai darbs iet no rokas, un no turienes viņš iet. Lai neviens nezvana, lai redzēt mani grib tikai tie aptuveni 6 cilvēki pasaulē, ar kuriem esmu ar mieru ielaisties. Un freidiskais atslēgvārds te ir "miers". Saprotams, ka visi tādi ilggadīgi ieslodzītie baidās iziet pasaulē! Ja nu kaut ko apgāzīs un saplēsīs, un jākomunicē arī vēl. Nja. Domājot par eventuēli izniekoto dzīves laiku, nespēju atrast sevī nopietnas vainas jūtas. Kā ir vislabāk, tā ir vislabāk. Ko vēl? Pavisam traka vēlēšanās: lai miers ir tik ilgi, kamēr apnīk. Btw sastapu kādu aroda māsu, izteica man pārmetumus par pulciņa neapmeklēšanu, tā esot augstprātība; un es kādas 20 min pat ticēju, ka mans dzīves aizinājums ir dzert tēju ar ļaudīm, kuriem, redziet, "vajadzīgas jaunas asinis". Nēnu, jaunās asinis varētu uztvert par komplimentu, ja nezinātu, cik tiem tējas dzērājiem gadu.
Ai, nafig. Vēl ir laiks, līdz būs tipa jāiet gulēt, lai tipa rīt var sakarīgā laikā pamosties, jo dienai vajag būt garai. Nekas, ka tumšs, tas nudien pāries. Bet patlaban vēl kādu stundu varu justies dzīva.