Manā dzīvē viss ir līdzsvarā -

ja pirmā darba diena bija tuvu ideālam, tad vakarā, labojot kādas "skolnieces" mājas darbus bija jātiek galā ar tik daudz elementārām 1. līmeņa kļūdām, ka "uzsita asini". Nevaru saprast kurā vaina - manī vai viņā? Runāšanā viņai veicas ļoti labi un citi mācāmie, kas viņas līmenī, tomēr, vairāk vai mazāk, šīs tēmas manā vadībā ir apguvuši un prot lietot pareizi. Neuzmanība, neiedziļināšanās detaļās un skatīšanās uz kopumu or what?!

kas likās neliels darbiņš ievilkās līdz šim brīdim. Jāmēģina ātri saprast, kas rītdienai vajadzīgs un gultā iekšā.
Rīt būs interesanta pirmā darba diena, tas gan...

rīt pirmā reālā darba diena darbā, kurā oficiāli strādāju jau 2 nedēļas! Bet Visumrūķim patīk ar mani jokoties un viņš vēl šodien iemet tulkojumu. Nelielu, bet tomēr. Un tas gandrīz vienmēr notiek tad, kad mēģinu ieviest dzelžainu dienas ritmu. Zīmes?!

Kad puslīdz apjēdz, kā darbojas tavas smadzenes, paliek bail. Jo funkcijas un mehānismi ir diezgan elementāri, bet spēja tos pārvarēt - tuvu nullei. To neapzinoties bija vieglāk, jo tad šķita, ka katru reiz nonākot pie smadzeņu robežām it kā atsities pret neredzamu sienu, bet tev tomēr paliek cerība, ka kaut kur būs atvērtas durvis. Tagad kāds ieslēdzis gaismu un parādījis, ka durvju nav, ir tikai 4-sienu kaste bez izejas.

Fantasmagorie murgi ir atpakaļ! Šonaktējais pat blakus tam, ka baismīgs, tāds zīmīgs. Pamostoties sirds gāja auļos.

hārdkorā nedēļa ar celšanos 7os, būšanu darbā/mācībās 9os, pus6os velosipēdēšana no Bauskas ielas uz centru, lai mācītu dansk sprog (4x nedēļā), pēc tās atkal velosipēdēšana uz mājām. Mājās ierodos starp pus9iem un 9iem. Tam visam pa vidu vēl jāizlemj vai pamest vienu darbu, kurā rīt būs tikai 3. diena un sāktu citu. Vēl tam pa vidu arī individuālas lekcijas e-pastā un pieņemts piedāvājums veidot prezentāciju par dāņu valodu "Eiropas valodu dienām". Iemesties no režīma "laiskums. reizēm darbs." režīmā "darbs. reti kad laiskums" ir grūti. bet varbūt, ka tā man vajag. nu labi, tik daudz vienlaikus varbūt nē, bet generally speaking.

Bet, kaka ar to visu - rīt tik un tā atzīmēsim M dienu!

Rakstu ar kreiso, jo sirds puse smagāka. Mēģinu izrakstīt nevienādību ārā. Lai līdzsvars būtu. Laikam vēl nesanāk, jo uz labās kājas stāvas labāk, kā uz kreisās.








* aizlienēts no pēdējā Grebenščikova albuma

Diena vēl tikai pusē, bet tā jau iedevusi savu smagumu, izmācot mani divās teorētiski zināmās mācībās, bet uz savas ādas līdz šim neizjustās.

1. Naudas lietās neko nedrīkst sarunāt pa draugam. Visam ir jābūt auksti racionālam un atrunātam līdz sīkākajai detaļai.

2. Ja cilvēkiem ir vienalga, kā viņi tērē savu naudu, tad nav mans pienākums kā cāļu mātei skraidīt visiem nopakaļ, slaucīt mutītes un liet zināšanas ar karotīti mutē.

puf.

Ir arī labā ziņa. Rīt sākas jauna kursu grupa.

Te ir tas, ko es vienmēr mēģinu iestāstīt dzīvesbiedram un par ko vakar runājām ar Anci un kkādā veidā nonācām pie domas, ka, jā, protams, lielu artavu tur spēlē slinkums, bet vēl tur ir arī kkas ļoti sens un sievišķīgs - tā nemitīgā domāšana par citiem, a la, galvenais, lai visiem pie pavarda silti un ir zupa vēderā. Iespējams, ka kaut kādā mērā sieviete ir viens veselums tikai tad, ja viņai ir kāds, par ko rūpēties. Zinu, ka ir pretēji gadījumi, bet kopējā aina liek domāt, ka tie ir tikai izņēmumi, kas apstiprina likumu.

Kamēr kovbojs no Kanzasas, kurš pabijis 61 valstī un 10 reizes bijis Tokijas lidostā, bet ne reizi ārpus tās, mēģināja mūs sabīdīt  ar 16-18 gadīgu, tikko no pūtīšu vecuma izaugušu tīni, mēs ar Anci kārtējo reizi pārliecinājāmies, ka  ir kas saistošs jēdzienā "girl power" un ka vispār, gribam to vai nē, pastāv kaut nelielas, bet tomēr atšķirības vīriešu un sieviešu domāšanā.

Bet vispār es nedēļas nogalē braucu uz Kuldīgu satikt savus mīļos - Teri un (Hieronīmu) Bosi!!!