Mazāk egoisma un vairāk ieinteresētības. Ne obligāti cilvēkos, bet procesos.

"Your self-indulgence will take you on the path of self-destruction..." ir mana pretslinkuma mantra.

Kādreiz es biju pasniedzēja*, tagad esmu gludinātāja**

_ _ _ _ _ _ _ _ _ _ _

*darba pienākumi - pasniegt numuriņus/mēteļus garderobē

**darba pienākumi - nogludināt asas, neērtas situācijas ar diplomātiskas komunikācijas palīdzību

Tags: muļķības
Current Mood: dulla galva

Pirms septiņiem gadiem šajā dienā es satiku savu vīru. Un, nē, es absolūti neesmu svarīgu datumu un atzīmējamu dienu frīks - šogad aizmirsu par kāzu jubilejas datumu, ne vienmēr atceros dzimšanas dienas, utt. Mani pilnīgi neuztrauc, ja kāds no tuviem cilvēkiem neapsveic dzimšanas vai vārda dienā. Un arī šim datumam ārēji nav jāpiešķir nekāda nozīme (pat no vīra puses). Tas ir individuālas nozīmības datums, tā teikt.

Reizēm viss, kas vajadzīgs, lai atkal varētu sadzīvot ar pasauli, domāt skaidru galvu un kādam pat uzsmaidīt, ir viena pilnīgi brīva diena vienatnē. Izrādās, ka tādās var paveikt apbrīnojami daudz - pagatavot divus ēdienus, 2 stundas izbraukāt Rīgu ar riteni, atraut kādu no darba uz pusstundas papļāpāšanu, vingrot pusotru stundu un vēl pa vidam arī atpūsties, vakarā iedzert kādu atspirdzinošu dzērienu un palasīt grāmatu. 

Būt par vadītāju nevajdzētu būt nekam īpaši grūtam. Ja ir grūti, tad vai nu tev nevajag būt vadītājam vai arī tu esi slikts vadītājs. Tas gan būtībā ir viens un tas pats. Grūtas dienas gadās visiem.

Vai, vai, kā man "patīk" tās dienas, kad rosmes pilns piesēdies rakstīt epastu un atjēdzies pēc 15 minūtēm skatoties uz skaistu "Hej Hedvig...". Bet tūliņ jau uztapinās. Nu jau ir klāt "darba dienas pēdējo 40 minūšu" motivācija.

Es mīlu ideju par cilvēku. Pie izpildījuma gan vajadzētu piestrādāt gandrīz katram no mums. Bet tieši šī idejas mīlestība ir mana lielākā un brīžiem vienīgā motivācija. Un tas, kas no malas kādam izskatās kā augstas prasības pret sevi un citiem, patiesībā ir ikdienas pūliņi tiecībā uz to pašu ideju par cilvēku.

Vispirms podam nestrādāja tilpnes uzpildīšanas mehānisms. To vīrs salaboja, bet pa tam lāgam sabojāja ūdens nolaišanas mehānismu. To savukārt salaboju es. Nu ir abi laimīgi - praktisku darbiņu padarījuši, abi mājsaimniecības zelšanā un plaukšanā piedalījušies.

Tags: Muļķības

Sāpes ir kā koncentrētas klātesamības treniņš. Aizmigt nevar, jo beidzoties narkozes darbībai organisms sāk saprast, ka ir jāizstrādā optimāls sevis dziedēšanas plāns. Visa uzmanību tiek koncentrēta uz šo vienu uzdevumu. Sāpes nenotrulina, tik skaidru galvu kā šobrīd, es gribētu ikdienā. Vienīgais ierobežojums - ne par ko citu smadzenes nav gatavas domāt. Tikai dot pavēles pārējam organismam sāpju novēršanai. Pieļauju, ka aizmigt varēs tad, kad plāniņš būs gatavs un organisms pielāgosies jaunajam darbības plānam. Tās nav sāpes, kas neļauj iemigt, tās ir smadzenes.