Satikt divus klasesbiedrus ar pāris minūšu intervālu laikam var tikai Valmierā. Patīkami saprast, ka viens no maniem Valmieras puikām ir kļuvis par tieši tādu cilvēku kā man likās viņš varētu kļūt. Pozitīvā nozīmē. Patiesībā jau arī otrs ir kļuvis tieši tāds kā man likās. Ar pirmo runājām minūtes divdesmit, ar otro - pārmijām dažus vārdus un es ātri iemuku savā kāpņu telpā. Patīkami apzināties, ka beidzot par to vairs nejūtos vainīga. Lai arī puika nr. 1 piedāvājās nogādāt mani uz LaboDabu, man liekas, ka pietiks ar to labo dabu un labo mieru ko var sniegt Val_miera.

Ā, un vēl Valmierā esot filozofu bārs, kurā ļaudis runājot tā, ka atveras dažādas sfēras un viņi saprotās starpslāņos. :)