Kam gan mums televizori, ja filmas un šovi mums tepat acu priekšā. Šķiet, televizoru izvēlamies vienas vienīgas lietas pēc – iespējas pārslēgt kanālus. Tas rada iluzoru sajūtu par izvēles brīvību. Un pat tad, cik bieži nav dzirdēts: „pa TV neko nerāda”. Pat turienes ātrais temps un miljons kanāli mūs vairs neapmierina. Jo neaizdzen no pakauša domu par to, ka tavā dzīvē attēli mainās lēni, pārāk lēni un tev vispār pārlieku nepatīk tā filma, kurā piedalies. Un tu pat apzinies, ka aktieris neesi diez ko spožs. Manas dzīves TV šovasar strādāja labi – pareizajā ātrumā, regulāri mainot kanālus un ļāva man visur piedalīties. Šobrīd pults ir iestrēgusi vienā kanālā. Un šķiet, ka baterijas man tuvākajā apkārtnē nenopirkt. Jāatrod blakus nodarbes, lai varu teikt: „jā, šī filma ir burvīga, tās laikā paspēju tik daudz ko izdarīt”.