Lasot dāņu autores noveles, aizdomājos par viņu Janteloven un to, kā pēc atgriešanās no Erasmus es sapratu, kas mani viņu sabiedrībā piesaista. Nu es vairs neatceros vai pati izdomāju, vai tomēr kaut kur izlasīju, bet tas ir fenomens, ko es saucu par individuālo sociālismu. 

Pārtikušās valstīs, sabiedrība ar šādu attieksmi neliedz iespēju indivīdam attīstīties, savukārt sasniegumus guvušais indivīds nekļūst arogants vai plātīgs par saviem sasniegumiem, un daudz labprātāk dalās ar daļu no ieguvumiem. Valstī, kurā iespējas gūt cilvēka cienīgus ienākumus un attīstīt sevi, ir plašas, šādas sabiedrības vērtības rada veselīgu balansu starp indivīda ambīcijām un kopējo sabiedrības labklājības līmeni.