Vakar ļoti veiksmīgi - 3,5-4 stundu laikā - tikām līdz Kauņai. Vakar pa dienu es nīkuļoju un kritu uz nerviem brr, bet uz vakarpusi jau biju atguvusi savu mojo. Karstums bija nepanesams, tāpēc aiz prieka gandrīz ielēcu nepārāk tīrajā Nemunas upē, kad izdzirdēju, ka mūsu pajumtes devēja Aurēlija (Aura) piedāvā doties peldēties. Ar bariņu viņu draugu devāmies uz 20 km tālajām karjerām peldēties un spēlēt duraku (ko pie viņiem sauc par Durņu). Kaunņa ir skaista, neticami, bet atgādina Porto (felipe - tev tagad ir izvēles iespējas! ;) ). Šorīt līst, tikko it kā pierima, tāpēc - uz redzīti, dodamies explorēt tālāk. ir vēl visādi sīkumi, bet par tiem tad, kad man blakus nestāvēs dīdīgs brr. :) bildes droši vien kaut kad vēlāk oranžajā.