Pa retiem laikiem pie manis ir atgriezušies sapņi -
Mēs ar
brr, gājām vidusskolā, pie tam vēl vienā klasē. Mēs jau laikam tā kā bijām kopā, jo tajā epizodē, ko sapņoju, man līdzi bija lielā mugursoma, jo mēs taisījāmies kaut kur braukt nedēļas nogalē. Mums bija angļu valodas stunda, kurā  man vidusskolā gāja diezgan labi, savukārt viņš bija sasēdies ar klases kriminālo galu  un latviski runājot - neko no tās angļu valodas nerubīja.
Mani izsauca pie tāfeles kaut kāda pilnīgi flegmātiska skolotāja, kas visu stundu sūkāja čupačupsu un izskatījās, ka vispār nesaprot, kas klasē notiek. man bija jāraksta uz tāfeles kaut kādas pagātnes formas, un lai gan es zināju, ka to zinu, es tur pusstundu nomocījos ar to rakstīšanu, daļēji nerakstošu krītu dēļ un daļēji kaut kādas pēkšņas bremzētas domāšanas dēl. Un man visu laiku likās ka  viņš mani vēro.
Kad biju beigusi savu neveiklo izgājienu klases priekšā, skolotāja ne ar vārdu to neatzīmēja un pilnīgā vienaldzībā teica, lai tik šķiram nākošo lappusi. Vēl viņa stundas sākumā teica, ka tās laikā tikšot nesti visādi siltie ēdieni, lai mēs tam nepievēršam uzmanību. Un vēl izrādījās, ka mana blakussēdētāja (meitene izskatījās stipri līdzīga Kathrin ar ko man kopā iekš DK bija Old NOrse Mythology) ir stāvoklī. Es nemēģinu izveidot loģisku saikni, jo kā jau tas sapņos parasti - tādas vienkārši nav.

Tā, man ausīs ir zaļi lāči (līdzīgi kā te) un baigi labā oma ar kuras palīgiem es tagad veikli tikšu galā ar mācīblietām. Vienīgā bēda, ka aizmirsu iedot
rudu končas, ko mazajam aiznest. biju tā smuki iedomājusies, bet tai auskareiforijā piemirsās. :)