18. Oktobris 2009

mēs visi alkstam lielas laimes un nepievēršam uzmanību sīkām laimītēm... pirmās kafijas tases malkošana no rīta... sen kārota pirkuma iegāde... pārģērbšanās ērtās drēbēs vakarā pēc smagas darba dienas... ķeršanās pie gardas maltītes... algas saņemšana... nodošanās sapņiem... saritināšanās klubkrēslā, lai paskatītos filmu... kārtīga izgulēšanās... labas grāmatas lasīšana... apkures pieslēgšana oktobra beigās, kad laukā ir neganti auksts...

vai es dzīvoju brīvi? laikam jau nē. brīžiem es sev atgādinu jūras dibenā nosprāgušu pleksti, kuru zemūdens straumes vazā pa smiltīm - šurpu turpu, šurpu turpu. dažreiz es saņemos un šaujos debesīs kā apmaldījusies astes zvaigzne, pavisam aizmirstot to, ka kritiens no augstuma sāp daudz vairāk nekā vienkārša izvelšanās no gultas. šīs pretrunas mani vienreiz nobeigs - tik maz es saprotu sevi. jā, es daru visu, kas vien ienāk prātā. ja vien spēju to izdarīt. jā, es priecājos par dzīvi. ja vien tobrīd nevēlos mirt. vienu gan zinu droši - es nekad neko nenožēloju! :)

Oktobris 2009

Svētdiena Pirmdiena Otrdiena Trešdiena Ceturtdiena Piektdiena Sestdiena
    123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031
Powered by Sviesta Ciba