|
Man patīk vakarus pavadīt vienatnē, dzerot smaržīgu tēju no milzīgas dzeltenas krūzes. Dievinu šo nedaudz skumjo vientulības sajūtu. Manuprāt, esot divatā ar sevi vari saprast kas līdz šim bijis neskaidrs – kāpēc gribas raudāt, kāpēc daži joki nešķiet smieklīgi, kāpēc kaitina lietas un cilvēki, kuri kadreiz bija mīļi, kāpēc naksnīga pilsēta lik justies skumjai, kāpēc…it tik daudz ko var pārdomāt…Bet dažreiz doma arī par to, ka ja tā turpināsies blakus nebūs tuva un mīļa cilvēka, kad gribēsies, lai tevi samīļo un saprot, ja ir grūti…neviens tevi pēc garas un nogurdinošas dienas nesagaidīs mājās ar vakariņām un smaidu… |
|
Vai ir vērts no rīta agri mosties un laikus ierasties darbā, lai pēc tam tur gulētu? |
|
Cik dažreiz grūti kādam piedot...pat ja cilvēks lūdz piedošanu...kļūdīties ir tik dabiski... mācīties no savam kļūdām...jebkuram cilvēkam tas ir raksturīgi... Es varu visu saprast, dažreiz man liekas kā varu arī piedot, ka jau esmu piedevusi, bet nekad nevaru par to aizmirst...tad laikam var secināt ka es nevaru arī piedot... |
|
interesants sieviešu klasifikators |
| Mīlestības filozofija | 11. Feb 2003 @ 10:34 |
|---|
|
Ja tu kādu mīli dod viņam brīvību. Ja viņš atgriezīsies – būs tavs uz mūžu. Ja viņš neatgriezīsies tas pieradis ka viņš nekad tev nepiederēja. |
| » *** |
|---|
Dažreiz tik grūti saprast savas jūtas pret cilvēku. It ka cilvēks dot tev visu, ir tik ļoti mīļš un tuvs, vienmēr uzmanīgs, doma par tevi, lutina... bet tik dīvaina sajuta ka kaut kas nav kārtībā, kaut ka pietrūkst... Bet viņš to nejūt, viņš nesaprot ka kaut ko vajadzētu mainīt. Un tu no visiem spēkiem cenšas saglabāt jūsu attiecības, jo tev viņš ir vajadzīgs, tu pie viņa jau pieradusi, pieradusi ka viņš vienmēr blakus, pieradusi viņu mīlēt, tu izdoma dažādus trikus, centies padarīt jūsu dzīvi daudzveidīgāku...bet tas nepalīdz, tu saproti ka jūsu attiecībās kaut kas pazuda, sabruka, tu to meklē, tu vēlies visu atgūt...tas neizdevās...viņš jauta kas ar tevi notiek un tu nezini atbildi...tu klusi un skaties uz viņu...viņš uz tevi...tu redzi ka viņš lasa tavās acīs visu, ko tu velies pateikt...viņš nesaprot kāpēc...mums taču ir tik labi kopā...apjukums un sāpes viņa acīs...un tad tu atbildi... “Nekas...viss kārtībā...es tevi tik ļoti mīlu un negribu zaudēt...” un viņš tev tic, tu pati sev tici...un tagad sāpes un nemiers jau tavās acīs...
11. Feb 2003 @ 10:03
|
| » vakardiena.. |
|---|
Kluss mierīgs vakars. Viņš šodien neatbrauca. Sveces...garšīgs sarkanvīns...romantiskā mūzika...tu sēdi uz grīdas un raksti šos vārdus...tu esi mierīga, dzer vīnu un doma par viņu...mazliet skumji...tu esi viena savā vientulībā un šodien tev tas patīk, tu baudi vientulību, viņa tev priecina...
11. Feb 2003 @ 09:50
|
| » ievēroju... |
|---|
Ievēroju, ka vienmēr gribas rakstīt par kaut ko skumju un bēdīgu. Laikam pozitīvas emocijas nav tik stipras un spēcīgas, tas var glabāt sevī vai izteikt reālajā dzīvē.
5. Feb 2003 @ 14:33
|
| » *** |
|---|
Pēdējā laikā satiku gandrīz visus savus bijušos vīriešus. Daži no viņiem izmainījās, daži aprēcējās, daži palika tādi kā agrāk. Man palaimējās, jo viņi visi ir lieliski un zināmā mērā unikāli. Ar viņiem joprojām ļoti patīkami un interesanti parunāt, es viņus visus apbrīnoju J
5. Feb 2003 @ 09:18
|
| » Help!!!!! |
|---|
Man ir neliela problēma. Nevaru izvēlēties dāvanu savam draugam. Gribas uzdāvināt kaut ko īpašu bet nav ne jausmas kas tas varētu būt...dzimšanas diena tuvojas...
Kāda dāvana jums īpaši patiktu?
5. Feb 2003 @ 08:11
|
| » *** |
|---|
Uzzināt ka cilvēks kļuva tev neuzticīgs un neko nesajust... nejust aizvainojumu, niknumu...sāpes...tikai vienaldzību...grūti noticēt ka es kļuvu tik cietsirdīga.
3. Feb 2003 @ 09:35
|
| » *** |
|---|
Sakas jauna nedēļa. Priekšā 5 darba dienas. Ārā auksti, atkal ziema...
3. Feb 2003 @ 09:32
|
| » iemīlējos???? Nevar būt!!! |
|---|
Laikam es iemīlējos. Cik stulbi...iemīlēties un tajā paša brīdī saprast ka nekad nevarēsi būt kopā ar šo cilvēku. Tas ir nereāli, pat neskatoties uz milzīgo velēšanos no abām pusēm. Vienīgais kas paliek bezgalīgi runāt pa telefonu, rakstīt vēstules, satikties vien reiz mēnesī un sapņot ka varbūt kādreiz, vēlāk, pēc dažiem gadiem mūsu dzīvēs atradīsies brīva vietiņa šim attiecībām. Dzīve dažreiz ir netaisnīga, dāvina mums visu izņemot to kas patiešam ir vajadzīgs, bet man patīk manas var būt muļķīgas jūtas, jo tas palīdz dzīvot, ticēt, sapņot...
29. Jan 2003 @ 10:56
|
| » (No Subject) |
|---|
Kārtēja darba diena...Neizgulējos...Daudz kafijas...Pēdēja cigarete...Jāstrāda...
29. Jan 2003 @ 09:58
|
| » milestība.... |
|---|
Vai eksistē mīlestība no pirmā acu uzmetiena? Vai tas ir reāli? Cik ilgi tas jūtas dzīvo cilvēka dvēselē? Vai tas ir tikai skaista pasāka? Sapnis, kas pamazam izzūd kad tev paliek vairāk par 15?
27. Jan 2003 @ 12:44
|
| » ..... |
|---|
Šodien pirmdiena...grūta diena...
Saņēmu sms no drauga: “Es atlidošu rīt. Vai mani vēl kāds gaida?” Nekad nedomāju ka tas ir grūts jautājums, bet es tiešam nezinu ko atbildēt. Es viņu tik gribēju, tik ļoti gaidīju, cīnījos par viņu...mums bija tik labi kopa, es nesaprotu kas ar mani notiek...laikam jāārstējas.
27. Jan 2003 @ 11:48
|
| » (No Subject) |
|---|
Smēķēt ir kaitīgi, es to saprotu, pēc kāpēc tad es to daru? Vai visi smēķētāji neapzināti vēlas sev kaitēt?
24. Jan 2003 @ 12:59
|
| » kāpēc tā notiek?? |
|---|
Cik savāda ir dzīve... Vēl pirms 5 min. Tu domāji ka tev ir viss kas vajadzīgs laimei, tu jūties kā debesīs, tev ir draugi, interesanta pilnvērtīga dzīve, un apkārt saule, saule, saule.... Bet ups... viss pēkšņi mainās, dzīve vairs neliekas tik saulaina un brīnišķīga, visur tikai tukšums, vientulība un klusums... kā zārkā...tu paliek viena... bet tu turpini dzīvot un cīnīties, rada savu pasaulīti, kurā valda vientulība, sirdi māc skumjas...bet tu joprojām dzīvo, nepadodies, tusējies ar draugiem, smaidi, joko, visi doma cik tu esi superīga, cik viegli tev viss padodas, tic ka tev nav un nevar būt nekādu problēmu...tu tēlo...tu spēlē savu lomu...lomu kuri izvēlējas pati...un pats interesantākais ka visi tev tic, tu izraisi vispārēju sajūsmu, tevi visi mīl...bet tu netici nevienam....
24. Jan 2003 @ 11:18
|
| » (No Subject) |
|---|
Šodien es var būt satikšu vienu cilvēku. Jau 2 gadus viņš ir mans virtuālais draugs. Mēs labi saprotamies, ar viņu interesanti runāt, vienmēr ir par ko. Es nevaru saprast kāpēc man tik bail ar viņu tikties? Man vienmēr gribējas viņu satikt, bet nebija tādas iespēja, tagad iēspēja ir...es nezinu...var būt šodien atkal piezvanīšu un teikšu ka aizņemta...
24. Jan 2003 @ 09:18
|
| » (No Subject) |
|---|
man laikam ir depresija..........
23. Jan 2003 @ 12:47
|
|
|