|
Dažreiz tik grūti saprast savas jūtas pret cilvēku. It ka cilvēks dot tev visu, ir tik ļoti mīļš un tuvs, vienmēr uzmanīgs, doma par tevi, lutina... bet tik dīvaina sajuta ka kaut kas nav kārtībā, kaut ka pietrūkst... Bet viņš to nejūt, viņš nesaprot ka kaut ko vajadzētu mainīt. Un tu no visiem spēkiem cenšas saglabāt jūsu attiecības, jo tev viņš ir vajadzīgs, tu pie viņa jau pieradusi, pieradusi ka viņš vienmēr blakus, pieradusi viņu mīlēt, tu izdoma dažādus trikus, centies padarīt jūsu dzīvi daudzveidīgāku...bet tas nepalīdz, tu saproti ka jūsu attiecībās kaut kas pazuda, sabruka, tu to meklē, tu vēlies visu atgūt...tas neizdevās...viņš jauta kas ar tevi notiek un tu nezini atbildi...tu klusi un skaties uz viņu...viņš uz tevi...tu redzi ka viņš lasa tavās acīs visu, ko tu velies pateikt...viņš nesaprot kāpēc...mums taču ir tik labi kopā...apjukums un sāpes viņa acīs...un tad tu atbildi... “Nekas...viss kārtībā...es tevi tik ļoti mīlu un negribu zaudēt...” un viņš tev tic, tu pati sev tici...un tagad sāpes un nemiers jau tavās acīs... |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
