Marla - Komentāri

Laikam es iemīlējos. Cik stulbi...iemīlēties un tajā paša brīdī saprast ka nekad nevarēsi būt kopā ar šo cilvēku. Tas ir nereāli, pat neskatoties uz milzīgo velēšanos no abām pusēm. Vienīgais kas paliek bezgalīgi runāt pa telefonu, rakstīt vēstules, satikties vien reiz mēnesī un sapņot ka varbūt kādreiz, vēlāk, pēc dažiem gadiem mūsu dzīvēs atradīsies brīva vietiņa šim attiecībām. Dzīve dažreiz ir netaisnīga, dāvina mums visu izņemot to kas patiešam ir vajadzīgs, bet man patīk manas var būt muļķīgas jūtas, jo tas palīdz dzīvot, ticēt, sapņot...