|
Vairāk cinisma – un viss izdosies! |
|
Lasīju žurnālus un aizdomājos par citu cilvēku vārdiem, dažreiz pilnīgi nevainīgiem, kuri man aizskar un sapina...
Piemēram, kad mani kāds nosauca par “stipru”... gribas ieskatīties tam cilvēkam acīs, varbūt viņš ņirgājas, gribas sacelt traci un nokliegt “vai tu zini cik man tas maksa? Cik daudz spēku, nervu, asaru un naida?”
Bet laikam vēl sāpīgāk dzirdēt frāzi “tu neesi tāda kā visi”... skan kā diagnoze. Varbūt cilvēks pat nesaprot ka tas nemaz nav kompliments, drīzāk likteņa spriedums...
Sāpīgi... |
| tests | 30. Maijs 2003 @ 13:26 |
|---|
| ... I need your love... | 30. Maijs 2003 @ 13:12 |
|---|
|
...es mīlu apbrīnojamu, neordināru, savadu cilvēku... kārtējais unikums manā dzīvē... mēs esam tik līdzīgi un tajā pašā laikā tik atšķirīgi... mums ir ļoti labi kopā, jutos ļoti laimīga, man viņš ir vajadzīgs... bet jo tālāk viņš no manis, jo vairāk es viņu mīlu... pat ar viņu nevaru ilgi būt kopā... jau pēc dažam kopā pavadītam dienam gribas palikt vienai.. skumstu pēc manas vientulības pasaules... man ir nepieciešama vientulība lai dzīvot... laikam esmu vieniniece... pat cilvēku, kuru apbrīnoju varu normāli uztvert tikai nelielās devās... stulba situācija... es nevaru dzīvot ar viņu, bet bez viņa arī nevaru... |
|
Nu vot nekad nevarēju pat iedomāties ka mani nosauks par “liktenīgo sievieti”. Aizdomājos par to ko cilvēks ar šiem vārdiem gribēja pateikt... Savadi... šis cilvēks varētu būt mans tēvs... nesaprotu pilnībā teiciena nozīmi... Kāda viņa ir “liktenīga sieviete”? Vai katram cilvēkam ir savs “liktenīgas sievietes” tēls vai visiem vienāds? |
| » (No Subject) |
|---|
Kāpēc visi melnu tērpu uztver tikai kā sēras, klusi un bēdīgi jauta “Kas notika?” Dažreiz gribas izkārt plakātu “Uzmanību, uzmanību! Neviens nav miris! Dzīve turpinās! Es jutos labi un man ir labs garastāvoklis! Es vienmēr tā ģērbjos! Man vienkārši patīk melna krāsa!!!”
27. Maijs 2003 @ 10:46
|
| » (No Subject) |
|---|
...tik daudz domas... bet nevienu nevaru izteikt vārdos... trūkst vārdu, trūkst spēka, vēl kaut ka trūkst... var būt jauna mērķa trūkums?.. pagaidām dzīvoju tikai dzīvības dēļ... kad vēlies kaut ko sasniegt, cīnies par to... pēc tam dabuj... tam vairs nav nekādas vērtības... sasniegts kārtējais mērķis... beidzas kārtējais dzīves posms... un kas tagad?... atkal tukšums... es atkal meklēju kaut ko, pati nezinot kas tas tāds varētu būt...
27. Maijs 2003 @ 09:31
|
| » (No Subject) |
|---|
Dranķīgs garastāvoklis... gadās... nekā īpaša... pavasaris pārgājis tapāt kā ziema un rudens... kaut kas jāmaina... kāpēc?.. mērķis... viss ir sasniegts... tukšums... agresijas uzliesmojumi... izmisums... bezgalība...naids – labākais dzinējspēks, daudz efektīvākais par mīlestību... kaut kur ir kļūda... ne pirmā un arī ne pēdēja kļūda... nekas... esmu stipra... izdzīvošu... tas ir tikai īsslēgums... bet rīt būs jauna diena...
26. Maijs 2003 @ 11:08
|
| » (No Subject) |
|---|
Mūsu mīlestība vienmēr paliks atmiņā kā saulaina, starojoša dzīves lappusīte, pārpildīta ar vieglam skumjam... mazliet skumji, jo ir lietas, kuras patiešam nav iespējamas... pārāk daudz mums šķir... Manu dzīvi var nosaukt par pelēcīgo... darbs, lietišķas tikšanas, bet mājās – vientulība, klusa, mierīga un nepieciešama... vīrieši man apkārt atstāj dvēselē tikai tukšumu... Un tad es satiku tev... viss izmainījās... šķiet ka neviens man nesaprata tik labi kā tu...Var būt Dievs tiešam vēlas, lai mēs satiekam neparedzētus mums cilvēkus, pirms satikt to vienīgo... lai kad tas notiks mēs bijām pateicīgi...
Es neesmu pārliecināta... kas būs tālāk... bet ļoti ceru... ka nekad tev nenodošu...
23. Maijs 2003 @ 09:50
|
| » (No Subject) |
|---|
...viss it kā normalizējas, vairs nejutos depresīvi, atgriežas prieka sajuta... bet ...pamanīju ka pēdējā laikā mani vāja kaut kāds nikns nogurums no dzīves... kāpēc es saniknojos?.. kaut kas steidzami jāmaina...
21. Maijs 2003 @ 13:47
|
| » iespējams... |
|---|
Iespējams, mīlestība ir tikai šķērsiela ar vienvirziena kustību... Tad sanāk, ka nav nekādas jēgas mīlēt cilvēku, kurš nemīl tevi, vai otrādi... Nav vajadzības izrādīt svešas jūtas, nav taisnības citu cilvēku pārdzīvojumos...
Iespējams, mīlestība ir paredzēta tikai lai to atdot...
Iespējams, nekādas mīlestības nav, tas ir tikai skaists vārds, kuru katrs saprot tā kā viņam dotajā brīdī ērtāk un izdevīgāk...
Iespējams...
21. Maijs 2003 @ 10:30
|
| » (No Subject) |
|---|
Vot gaidi kaut ko no cilvēka... draudzību, smaidu, apsveikumu... nav svarīgi ko... bet pēc pēdējas strīdas nevar sagaidīt. Tā vietā saņem tikai bezkaunību... un priecājies... tāpēc kā jā izturas bezkaunīgi, mēģina sapināt tas nozīme... ir kontakts? Nozīme ka cilvēks pārdzīvo ne mazāk ka tu? Negatīvs rezultāts arī rezultāts?
20. Maijs 2003 @ 10:40
|
| » (No Subject) |
|---|
...ienīstu pirmdienas...
19. Maijs 2003 @ 08:59
|
| » (No Subject) |
|---|
...vajag tik daudz spēka lai neatbildēt... vienkārši klusēt.... neģēlība vienmēr ir neģēlība...atbildēt ir daudz vieglāk nekā klusēt... ne tikai ar rīcību, vārdiem, bet pat ar domu... dažās domas var aptraipīt vairāk nekā rīcība vai vārdi...
16. Maijs 2003 @ 11:24
|
| » (No Subject) |
|---|
Dažreiz nejaušas satikšanas, muļķīgas sagadīšanās dēļ mūsu dzīve ienāk cilvēks, kurš maina gandrīz visu tavas dzīves gaitu. Liekas ka tu pilnīgi negaidīti nokļuva pasakā, viss šķiet tik nereāls. Tu baudi šo negaidīto laimi, bet laiku pa laikam tavā galvā grozās doma: “Kāpēc es viņu satiku? Kas viņš ir? Apbalvojums vai sods?”
15. Maijs 2003 @ 10:07
|
| » (No Subject) |
|---|
Lietus gāž kā ar spaiņiem... man patīk lietus... tas rada mazliet drūmu noskaņojumu... vieglas gaišas skumjas... jutos tik labi, tik mierīgi un tik nestabili... laikam tieši tāda ir laimes sajuta... mazliet bail ka viss beigsies tik pat pēkšņi kā sakas... tādas jūtas ļoti grūti saglabāt... tādu cilvēku ļoti grūti noturēt... tik daudzas lietas ļoti grūti pieņemt un saprast... bet nemaz nav svarīgi kas notiks rīt, galvenais kas ir šodien... nav svarīgi cik ilgi tas turpināsies un cik dārgi par to būs jāmaksā... galvenais ka šobrīd, šodien viss ir tik ļoti labi, ka dažreiz šķiet ka tas ir tikai sapnis...
14. Maijs 2003 @ 10:12
|
| » neaizmirstamas brīvdienas... |
|---|
ilgi gaidītas satikšanās... klaiņošana pa Rīgas ielām, sarunas par visu un tajā paša laikā ne par ko... es jau paspēju aizmirst kā tas ir, kad no rīta tev saka “Labrīt”... un bezgalīgas laimes sajūta... neprātīga velēšanas apturēt laiku...
12. Maijs 2003 @ 11:41
|
| » (No Subject) |
|---|
...what does not kill us - make us stronger...
9. Maijs 2003 @ 10:19
|
| » (No Subject) |
|---|
...cik skaisti tu klusē... kad tu klusē,
es tevi ļoti labi saprotu...
8. Maijs 2003 @ 13:48
|
| » Visbriesmīgāk ir, kad otram sāp... |
|---|
Visbriesmīgāk ir, kad otram sāp,
Pats visas elles var paciest.
Visbriesmīgāk ir, kad otram sāp
Un kad viņš skatās tev acīs
Un mēmi klusē, un nelūdz nekā,
Lai sāpju smagums tiek dalīts.
Visbriesmīgāk ir, kad otram sāp
Un tu nezini, kā lai palīdz.
(c)
8. Maijs 2003 @ 12:31
|
|
|