Marla - Komentāri

...es mīlu apbrīnojamu, neordināru, savadu cilvēku... kārtējais unikums manā dzīvē... mēs esam tik līdzīgi un tajā pašā laikā tik atšķirīgi... mums ir ļoti labi kopā, jutos ļoti laimīga, man viņš ir vajadzīgs... bet jo tālāk viņš no manis, jo vairāk es viņu mīlu... pat ar viņu nevaru ilgi būt kopā... jau pēc dažam kopā pavadītam dienam gribas palikt vienai.. skumstu pēc manas vientulības pasaules... man ir nepieciešama vientulība lai dzīvot... laikam esmu vieniniece... pat cilvēku, kuru apbrīnoju varu normāli uztvert tikai nelielās devās... stulba situācija... es nevaru dzīvot ar viņu, bet bez viņa arī nevaru...