Vakar beidzot saņēmu sevi rokās (tas ir tā, ka apķer sevi ar abām rokām pieliekot plaukstas pie pretējo roku pleciem) un samainīju motociklam bremžu uzlikas. Pirms tam braucot jau dzirdēju, ka kaut kas tur īsti nav labi un moto tika nolikts stāvvietā, kamēr tas kaut kas nebūs novērsts. Tā kā eļļas trauciņā šķidrums bija dikti maz, izsecināju, ka visticamāk ir beigušās bremžu uzlikas… Un tā arī bija!
Kā var redzēt attēlā, tās spīdīgās malas ir spīdīgas tāpēc, ka tur atspīd dzelzis… Daļēji pie vainas šādam nevienmērīgam nodilumam (pārējiem klučiem vēl pāris mm bija palikuši) varētu būt iesprūdušais bremžu cilindrs, kurš īsti negribēja pretējo uzliku spiest pie bremžu diska. Tagad tas viss ir smuki iztīrīts, uzlikas nomainītas un esmu atkal ielās ar motocikli un ar bremzēm.
Vakar pēc remonta testējot kā bremzējās sanāca neliels misēklis un pašam negribot sanāca uztaisīt stopiju. Lieki teikt, ka biju čortos un maikā, līdz ar to nebija tālu arī līdz mērcītei biksēs. Taču ļoti iespējams, ka tagad varu teikt, ka esmu affigennākais stanteris, jo jau otro reizi netīšām uztaisīju stopiju!