Viens no mana vīra pirmajiem un spilgtākajiem iespaidiem par latviešiem: latvieši = Purvu ļaudis. Jo raugi, pērn kādā jaukā maija sestdienā, kurā saule un karstums mijās ar īslaicīgām lietusgāzēm, ar ģimeni (un svešzemju vīra kungu) devāmies uz Purvu. Ķemeru purvu. Vēlā rītā/agrā priekšpusdienā braucām cauri teju izmirušajai Rīgai, bet, kad nokļuvām Purvā, tūdaļ bija skaidrs, kādēļ pilsēta tik izmirusi: visi rīdzinieki bija Purvā!!! Mašīnu jūdzēm nebija kur noparkot, pašā purvā uz laipiņām TĀĀĀDS trafiks, vārdsakot, ļaužu kā Centrāltirgū.