Māris Alksnis

Es no tiesas priecājos, ka dzīvoju Latvijā. Šeit ir tik daudz gudru ļautiņu, pateicoties kuriem, dzīvošana šeit ir savādāka un interesantāka. Citāts no TV-ŅETa:

Nesen notika kāds kuriozs. Es kā trolejbusa vadītāja braucu no Centrālās stacijas 22.maršrutā pa Avotu ielu no Lāčplēša ielas J.Asara ielas virzienā. Visā ielas garumā aiz katra krustojuma izvietotas ceļa zīmes Nr.301 „iebraukt aizliegts”, tā sauktais ķieģelis. Braucu jau vairākus mēnešus, un nekad nekādas problēmas nav bijušas. Pēkšņi pirms Jāņiem, braucot agrā rīta stundā, mani aptur Ceļu policija un paziņo, ka esmu pārkāpusi Ceļu satiksmes noteikumus. Tika jautāts, vai es neredzu ceļa zīmes „iebraukt aizliegts”. Es teicu, ka tas taču ir trolejbuss un citādi tas nevar braukt. Uz ko man tika jautāts, kur es redzot joslu, kas domāta sabiedriskajām transportam un apzīmēta ar ceļa zīmi Nr.505 vai ceļa apzīmējumu Nr.920? Tik tiešām, šāda apzīmējuma nav, un arī ceļa zīmes Nr.505 un ceļa apzīmējuma Nr.920 nav. Policists teica, ka nākamreiz man būšot jāmaksā sods, jo trolejbusa vadi neliecina par to, ka es varot braukt garām aizlieguma zīmēm, ja josla nav apzīmēta braukšanai sabiedriskam transportam.</p>

Šis ir kaut kas līdzīgs vakar atklātajai smēķēšanas ietekmei attiecībā uz tuberkulozi. Tikai šoreiz jautāšu, vai drīz nesāks apturēt un sodīt tramvajus, kas pirž pretējā virzienā pa vienvirziena ielu?