Māris Alksnis

es nezinu kā tur ar neapdomību, BET... ja Tu cilvēks dzīvo vienā šosejas pusē un Tev ir jātiek uz vilcienu, kas ir otrā šosejas pusē, tad..... agrāk vēl kaut kā varēja tikt pāri... tagad no rīta/vakarā ir jāstāv apmērām 15-20 minūtes, lai tiktu pāri... cilvēki no Babītes stacijas iet uz Piņķiem, Priežu ciemu (kur arī es dzīvoju kādus gadus 17, bet mana māšele un māte vēl joprojām), Beberbeķiem.... Cik reizes esmu pati skrējusi, jo neesmu pamanījusi vai arī ātrums ir tik mežonīgs, ka, kamēr tiec līdz trešajai joslai, auto jau ir pie papēžiem... Toreiz māšelei visi eņģeļi blakus stāvēja... neaprēķināju braucošā auto ātrumu un teicu, lai iet pāri... kad sapratu, ka ir ļoti slikti, brēcu, lai SKRIEN, bet viņa stāv un skatās uz mani, jo saprot, ka nepaspēs (sīka vēl bija =, kāda 1-2 klase)... es nezinu, kas toreiz notika, bet viņa sāka skriet un pārskrēja, paldies Dievam - vēl tagad sirds stājās to visu atceroties..........

Katru rītu tā ir tāda kā krievu rulete - apzināta, jo savādāk nevar... ja nav pašam sava auto, tad nevar... es nezinu, kam vēl ir jānotiek, lai tajos ātrumposmos ieviestu kaut kādus nebūt luksoforus vai kaut vai gājēju pārejas... :(( Var runāt pašvaldībai priekšā pakaļā, visiem viss ir vienalga...