Pārvērtību · mājvieta

Pārmaiņas pēc rītdienas, ak nē, nu jau šodienas plānā ir iestādīt rozi, pareizāk, lielu rožukrūmu... un ceriņkrūmu... un, un... ja pietiks spēka, tad arī etiķkoku. Došu pavasarīgu revanšu pēdējā laikā valdošajam destruktīvismam. :)
Nē, es nepavisam neesmu dārzniece, drīzāk jau pilsētas žurka. Bet zemes smarža pavasaros ar mani kaut ko dara. Kaut ko tādu, ka pilnīgi brīvprātīgi metos kašņāties un rakties, līdz zemkopja gēns ir dabūjis savu un rimstas.
Bet pagājušās brīvdienās mēs braucām fenderēt granti. Tā kā zināmais pamestais karjers bija aktivizējies, tad nācās meklēt citu, kas izvērtās vairākas stundas garā autopriekā par to, ka zemesceļi beidzot ir atkal sausi. Burvīgi pavadīta brīvdiena. :)

Atsaucu savu 17.03 pausto ideju par vēlmi atvērt eiriku kontu. Ja atceramies, cik smalki Arentības valdība piekāsa tos savus iedzīvotājus, kas, devalvāciju paredzēdami, savu naudu bija noguldījuši dolāros, tad šobrīd drošākā vieta šķiet zeķe.
Nu jā, šovakar atkal iznāca satikt ļaudis un parunāt par būs, nebūs, kad būs. Man nav ilūziju, un es saku, ka būs. Sarunu biedre- ka nebūs. Nu paskatīsimies, paskatīsimies. Ja tas vilnis velsies, tad es kā mazs, bailīgs pingvīns neko daudz ietekmēt nevarēšu, bet man būtu ļoti nepatīkami, ja devalvācijas rezultātā man nozīmīgais imports- kafija, laba tēja, sarkanvīns utt. kļūtu neciešami dārgi, attiecīgi cenšos rīkoties.

Citur jau iet vaļā: http://www.g-20meltdown.org/node/31
Īpaši man patika šis: Central bankers and G20 leaders are hoping to steal our money to solve their crisis. We say No Way!

Ja ir šaubas par to, vai lats tiks devalvēts jebšu tomēr nē, tad iesaku palasīt šo: http://www.michael-hudson.com/articles/financial/090217OligarchsEscapePlan.html .
Mums ir kāda nezviedru banka vēl palikusi? Gribu atvērt kontu eirikiem.

Izvilkums no Monstru Manuāļa: Kaķis- gārdzošas rīkles skaņas izdodošs spalvains monstrs, kas apguļas jūsu gultā tieši uz kabatlakatiņu paciņas. Viena gripas nomocīta organisma spēku ir par maz, lai nodabūtu viņu nost.

Cilvēks, kura blogs saturēja vairākus man ļoti sāpīgus ierakstus, savu dienasgrāmatu izdzēsis. Agrāk, kad sagribējās nodarboties ar pašuzšķēršanos, varēja pārlapot, tagad tā vietā ir tukšums, kas izrādās tikpat sāpīgs, kā agrāk šie ieraksti. Teorētiski tam vajadzētu pāriet, pārvilkties ar virtuālām sūnām vai putekļiem. Laiks rādīs.
No otras puses, ir mazliet žēl, jo kāda no aprakstītajām dienām ir dokumentēta arī man, tiesa, pagaidām ne publiski. Ja varētu pierunāt to pašu izdarīt vēl dažas iesaistītās personas, katru no sava skatu punkta, tad, kopā saliekot, tas būtu lieliskas materiāls publikācijai kādā no dvēseļu šķērdēju žurčikiem. Ko visu krīzes laikā neizdarīsi, lai tiktu pie dažiem liekiem latiņiem. :D Katrā ziņā ideja uzrunāt zīmīgo rindu radītāju pagaidām nav atmesta.

Ievadam: Tā kā auto kopš pirmdienas nelec (ko domājies, auksti šim esot), tad man ir radsies vienreizēja iespēja šos dažus rītus pavadīt 2 h ceļā uz darbu un tikpat atpakaļ.
Notieku ka es šorīt līdz G-pilsētai, braucu tramvajā, pētu, kas centrā pa šiem gadiem mainījies, aiz loga pavīd kino afiša, lasu- Zvaigžņu puvekļi, aha, skaidrs, braucu tālāk... pēc kāda brīža man atausa, ka tur laikam bija rakstīts- Zvaigžņu putekļi.
Diez, ko mans psihoterapeits par to teiktu? :D

www.db.lv komentāros uzkūlos brīdinājumam, ka Swedbank bez brīdinājuma paaugstinājusi % kredītkartēm. Ieskatījos ibankā- točen, egokartei 3% klāt, un ne čiku, ne grabu, nekādu brīdinājumu!!!
Nu ko, plika principa pēc sakasīšu iztrūkstošo, kaut viegli nebūs, un klapēšu ciet. Neļaušu šādā veidā iz mana maciņa pelnīt. Ko iesaku arī citiem.

Es to izdarīju. Paņēmu kaķi no patversmes. Pieaugušu. Nav man līdz šim tādas pieredzes - sadzīvot ar jau pieaugušu kaķi.
Pagaidām jamais demonstrē apbrīnojamu saprātīgumu. Vienīgi bez piecām minūtēm tīņu ālēšanās gan, šķiet, viņu nesajūsmina.
Nu redzēs, kā mums ies.

Latvijas Republikas Satversme, 116. pants:
Personas tiesības, kas noteiktas Satversmes deviņdesmit sestajā, deviņdesmit septītajā, deviņdesmit astotajā, simtajā, simt otrajā, simt trešajā, simt sestajā un simt astotajā pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Uz šajā pantā minēto nosacījumu pamata var ierobežot arī reliģiskās pārliecības paušanu.
Katrs var pārliecināties, ka uzskaitītajos ietilpst korespondences neaizskaramība, vārda brīvība utml.

Vienīgā nianse, ka tas attiecas tikai uz gadījumiem, kad ir runa par demokrātisku valsts iekārtu. Mūs tas neskar.

Pēc tā, ka mūsu revolucionārajam tandēmam ar dažu sekunžu starplaiku piezvanīja vecāki, varēja izdarīt ģeniālu secinājumu: ir sākusies "Panorāma". :D

"Freedom’s just another word for nothing left to lose..."
Viss liecina, ka drīz būsim brīvi.

Laikam jūtos vīlusies. Man atmiņā ir 1991.gada 13.janvāris, kad uz mītiņu atnāca pusmiljons. Aptuveni ceturtdaļa Latvijas. Un toreiz ikvienam bija skaidrs, ka ar tik masveidīgi paustu viedokli nevar nerēķināties.
Es patiešām gaidīju, ka Doma laukums būs pārbāzts, ka cilvēki spiedīsies apkārtējās ielās, lai vismaz dzirdētu, kas notiek laukumā. Izrādās, lielākajai daļai ir poh***. Lai kam es nejautātu- Nu, Tu iesi?- gaisā netverami parādās tā pati miegainā sajūta kas tajā multenē par Ziemeļmeitas lūkošanu, kur bija tie kūtrie speķamutes, kam interesēja tikai rīt. Ko ēst taču pagaidām ir- kāpēc kaut kur jāiet?
Šī vienaldzība mani apbēdina krietni vairāk kā apdzērušos pokemonu ālēšanās.
Lai nu kā, es savu pilsoņa pienākumu esmu izpildījusi.
P.S.
No kultūras pasākumiem es apmeklēju vienīgi revolūcijas.

Murrāju.
Kaut arī atvaļinājums nedēļu jau kā beidzies, iekšēji es joprojām esmu tur, ārā.
Bieži tā negadās- viss bija vēl labāk, kā cerēts, un es nesteidzos šo sajūtu zaudēt.
Vienīgi darba devējs nez kādēļ vēlas, lai es būtu neprātīgi racionāla, efektīva, organizēta, precīza un vēl sazin kāda tur.
Vai tas ir svarīgākais manā ceļā uz laimi?

Atvaļinājums sākas! Log off!
Tūlīt redzēsim, kā ir tur, ārā...
Mani gaida šampānietis brokastīs un kamīna sprakšķi vakaros. Uz brīdi varēšu aizmirst par sāpīgi negribīgo steigu, rīta agrumā vēl tumsā raisoties no gultas un mīļo roku skavām.

Brauciet uzmanīgi.

Attiecības ar šo dīvaino valsti arvien vairāk atgādina gatavošanos karam. Zem saukļa "Jums nebūs savu PVN no mana maka uzvārīt" pašubrīd tiek strēķos krauta kafija un alkohols. Vēl līdz Zemassvētkiem ir plānā pievikt pilnu māju ar briketēm, tā lai visai ziemai pietiek. Par radagabalu un drauggabalu aplaimošanu ar prezentiem utml stuffu šogad domāt acīmredzt neiznāks. Mery Crisis.

Paldies neredzamajiem stāstniekiem, kuru saites uz saitēm mani aizveda līdz bezgalsvarīgai ziņai: BG jauns albums.
http://roks.nemirst.lv/?p=134#more-134

Laiskojoties pa mājām draudzīgā bariņā, sitot uz pārmaiņām orkus un kombainierus, aizrunājāmies līdz faktam, ka pēdējā laikā visās malās galvas slien visdažādākie galda, datoru u.c. spēļu fani.
-Tas laikam tāpēc, ka ziema, riebīgs laiks, nevienam nepatīk iet ārā.
-Nē, tāpēc ka krīze. Nevienam nav naudas, lai ietu ārā.
Baidos, ka tā varētu būt taisnība. Piektdienas vakarā pēc 23 sadomāju līdz bankomātam aizšaut- ielas tukšas kā kādā apokaliptiskā spēlē vai filmā. Cik vien tālu skats sniedza- neviena paša cilvēka vai auto. Tīri vai neomulīgi.