Cilvēks, kura blogs saturēja vairākus man ļoti sāpīgus ierakstus, savu dienasgrāmatu izdzēsis. Agrāk, kad sagribējās nodarboties ar pašuzšķēršanos, varēja pārlapot, tagad tā vietā ir tukšums, kas izrādās tikpat sāpīgs, kā agrāk šie ieraksti. Teorētiski tam vajadzētu pāriet, pārvilkties ar virtuālām sūnām vai putekļiem. Laiks rādīs.
No otras puses, ir mazliet žēl, jo kāda no aprakstītajām dienām ir dokumentēta arī man, tiesa, pagaidām ne publiski. Ja varētu pierunāt to pašu izdarīt vēl dažas iesaistītās personas, katru no sava skatu punkta, tad, kopā saliekot, tas būtu lieliskas materiāls publikācijai kādā no dvēseļu šķērdēju žurčikiem. Ko visu krīzes laikā neizdarīsi, lai tiktu pie dažiem liekiem latiņiem. :D Katrā ziņā ideja uzrunāt zīmīgo rindu radītāju pagaidām nav atmesta.
No otras puses, ir mazliet žēl, jo kāda no aprakstītajām dienām ir dokumentēta arī man, tiesa, pagaidām ne publiski. Ja varētu pierunāt to pašu izdarīt vēl dažas iesaistītās personas, katru no sava skatu punkta, tad, kopā saliekot, tas būtu lieliskas materiāls publikācijai kādā no dvēseļu šķērdēju žurčikiem. Ko visu krīzes laikā neizdarīsi, lai tiktu pie dažiem liekiem latiņiem. :D Katrā ziņā ideja uzrunāt zīmīgo rindu radītāju pagaidām nav atmesta.