User Profile Friends Calendar

Below are 25 recent journal entries, after skipping 250

	2009.04.24  10.40 mūzika un laimīte atkal pēc pailga laiciņa nolēmu paklausīties sev tīkamo mūziku, tādam kā čiliņam. un es atkal sajutu piemirsušo brīnumiņu un laimītes sajūtu. Un man patīk nejust to pārāk daudz un saspīlēti, cenšoties to kkādā veidā mazliet ierobežot, lai neaizmirstu, cik tā ir dārga un iespējama arī izbeigties. Tāda ir manas laimītes aizsargbufersistēma- neļaut tai būt manī pārāk daudz, pārāk nepārtraukti, lai apzinātos, cik tā tomēr ir trausla. Un mūzika, mūzika, mūzika, es tomēr nevaru bez tās, tā liek man justies labāk. Un vienmēr ir dziesmas, kas atbilstošajam mirklim liek man dzīvei fonu, kas liek justies labāk vai kolosāli! :) Music: regina spector-the call

	2009.04.24  09.31 citēju appolo.lv vīriešiem nav vajadzīgs partneris sarunām vai seksam, bet gan mājsaimniecībai. Kā saka — kam man smuka un gudra, ja neprot govi slaukt? Mood: WTF?! :D

	2009.04.22  00.14 mikrobioloģija, angļuvaloda, bioķīmija, anatomija.. patiesībā.. ar nepacietību gaidu, kad atkal varēšu noteikt: "bebsi?.. rīt atkal ir 4.diena!"

	2009.04.20  16.03 trallllalaalalaaaa par spīti skolai, esmu laimīga un pilna mīļuma. un es mīlu savu bebsi traki, traki :)

	2009.04.04  22.50 zb, ka ne tieši tā kā Jānim šodien rakstīju: lai arī attiecības ir mēsls, Tu apzinies, ka bez šī mēsla nespētu būt laimīgs un tāpēc mocies un kulies! kā es gribētu, lai tā lieta būtu pavisam savādāka.

	2009.04.03  19.16 zb tas ir tāds- paldies, ka Tu novērte, ko es daru! vienīgi žēl, ka -ATKAL.

	2009.03.30  13.23 vai tas ir kāds noziegums, ka cilvēks laimīgs vēlas būt?

	2009.03.28  23.15 kāpēc ir reizēm tā, ka tikai pēc gadiem mēs atklāti un brīvi varam pateikt:" Es mīlu Tevi, mammu/tēti/māsa/brāli/u.c." ?!

	2009.03.28  23.00 pēc tik daudz kā nākas ilgoties, bet to nesasniegt, taču tas nenozīmē, ka es cenšos tiekties to visu sasniegt. Daudz ko es ļauju tīši dienās savām acīm neskatīt. un redz, es atkal rakstu. Iedvesma pār mani ir nākusi. Es reizēm ilgojos pēc saviem 13. Tajos laimīgajos, nevīžīgajos 13es biju tik brīva no visa, es biju sevī un sirdī brīvi. es gribu būt kopā brīvi. Būt brīviem kopā.Un reizēm tas neizdodas. Bet tā kā vasara tuvojas, tad mēs atkal spēsim. Būt kopā brīviem. Es tik ļoti mīlu savu bebsi! Un man bail ir atkal kļūdīties, izdarot nepareizus, sasteigtus spriedumus un lēmumus. " Tur taču kaut kam ir jābūt.."

	2009.03.28  19.42 un ja nu tā vecā kuce ir atgriezusies?! zini, man vispār pietrūkusi viņa.

	2009.03.28  00.39 hmm interesanti.. vai es pati esmu kaut uz pusi tāda kā tās meitenes, kuras apbrīnoju?!

	2009.03.24  23.28 Lulu vistas pica (kāda ir cēzara mērce?!) zinu, ka reizēm tas ir pārāk nozēlojami, taču mazās lietas un sīkumi man reizēm tiesam spēj sagādāt lielāku un patiesāku prieku. reizi pa seniem laikiem pasūtijām picu tikko, palutināsim sevi, tā teikt. un man par šo it kā neko īpašu-ir sajūsma. Un Ričards arī jau smaida un mazliet pat nervozē,jo mēs par to jau žņaudzāmies sen, tiesam sen :D Un, buciņ, kāpēc Tu man vēstules nesūti?! :P

	2009.03.23  21.02 bezjēdzīgi kā parādīt vīrietim, ka esi seksīga, skaista, gudra,mīloša, gādīga,utt., ja redzi, ka nekad nebūsi tik skaista kā kāda cita, uz kuru viņš skatoties izskatās laimīgs, acis iemirdzas, utt. (piem., interneta bezpersoniskās meitenes). Ts ir tik bezjēdzīgi, pa neveras mute, lai apgaismotu, ka viņas ir tukšas. bet visvairak kaitina tas, ka viņi negrib mūs, sievietes, tā, kā grib tās, kuras ar fotožopa palīdzību radītas kā jaunas personas, respektīvi, neeksistējošas personas viņiem liekas anreāli seksīgas- un reti, ļoti reti kāds vīrietis tā iekāro sievieti, to sievieti, kura ir viņam līdzās, kuru viņš mīl=patiesi mīl, kā iekāro kārtējo cacu, kuras pakaļa ir kaila, krūtis uzsprauztas uz augšu, lūpas ānusa pozā izvirzītas uz priekšu, mazie pirkstiņi gaisā, ļoti daudz tonānā, solārija un lūpu krāsas, pieaudzētomatu, augstpapēdenes, utt.-un cik viņam ir smadzeņu, cik interesantas tās ir-tas nav svarīgi. svarīgākais jau ir tas, ka vienmēr viņu paņemt priekšā būtu augstākā bauda, jo viņai uz pakaļas nav celulīta, viņa vienmēr nēsā ļoti seksīgu apakšveļu. ar viņu, protams, parunāt nav iespējams, jo nosmēķēta balss, vai nodzertas, nonarkotas smadzenes.. vai vnk.. bērnībā kāds ar lāpstu dauzījis. aij.. es nezinu. vienu dien es braucu uz skolu, skatījos rīta saulē un sajutu aizdomu, TĀS sajūtas tuvošanos-ka esmu jau tam pāri; man jāiet talāk. Un es spītīgi turos pretī un vēlos, lai TAS nekļūtu par manu pagātni, kurā es neatgrieztos vairs. jā, man nav skaistuma, donžuanīgu pielūdzeju un naudīgu dzīves piedāvajumu no vīriešu puses, man nav seksīgākā pakaļa Rīgā un garākie nagi /mati/skropstas rajonā, utt., bet man toties būs izglītība- kko tādu vienu dien caur asarām nočukstēju mammai. Viņa uz mani paskatījās ar tik žēlīgi līdzjūtīgu skatienu, ka man likās, ka viņaman savā ziņā saprata, tacu.. diez vai. Man kkā tomēr sap, ka es nevaru būt tāda kā velētos, ka es nevaru būt tā, kas dara traku manu vīrieti, tā, kuru viņš grib visvairak un kura viņamliekas vislabākā. es tacu vienmēr esmu meklējusi mīlestībā to, ka kāds manimīlēs traki, kaislīgi un pilnīgi. *** no attiecībām, ko es gaidu?- kā man Kristaps jautāja. -un par atbildi vinš mazliet bija samulsis. es gaidu un vēlos uzticību (nelokāmu), mīlestību, rūpes, kaislību un patiesu gribēšanu, ticību, sapņus, nākotni. kkā ta laikam es toreiz atbildeju. un kas no šī visa ir manās šī brīža attiecībās?! es reizēm pieķeru sevi skumstam, bet ne vienmēr tā ir, kad es nesmaidu. reizem visvairāk skumstu tad, kad smejos.. jo man kkā stulbi sāp, un reizēm sāp vairāk un vairāk, liekot domāt, ka es tomēr esmu viena, un kkā liekas, ka pie tā arī būtu jāturas, lai nesapētu tik ļoti, saproti? es it kā esmu ar Riču, bet tajā pašā laikā,man jāsaglabā sava telpa, kur aizvērt acis un klausīties sirdspukstos, kad viņš ir tik vēss, kad viņš skatās.. nu Tu zini.. aij.. man kkā bieži vairs negribas runāt. man gribas vnk klusēt. un tad arī prātā nav domu. es vnk klusēju. gluži tāpat kā tas būtu-vnk aiziet gulēt un cerēt, ka rīts tik drīz vēl nepienāks, vai paskries vairākas dienas, nedeļās, mēneši, gadi, lai sāpes atkāptos, bet tās vienmēr velkas mums līdzi, li cik talu mēs būtu aizbēguši no tām. ANETE, kāpēc neraksti man vēstules?!

	2009.03.18  20.27 hello neko neteikšu..

	2009.03.13  16.53 nu tā, man ir pagājusi dz.diena, kura pienāca nemanot un nemaz nepārsteidza, neradīja nekādas pārmaiņas. šoreiz kkā kautrējos un izvairījos no sveicējiem, jo gribējās kkā paslēpties un nekļūt vēl par gadu vecākai kaut uz 1 dienu. tēvs par mani atcerējās un uzdāvināja jaunu mobilo telefonu- laikam kauns, ka vazājos apkārt ar kko aizvēsturisku :D un tā nu-kāmēr sapratu vismaz kko tajā jaunajā telefonā- man sākas galvassāpes :D šodien mani pārņēma reibonis Stradiņu slimnīcas procedūru telpā. ne jau no skatāmā (tas bija ļoti interesanti), bet gan no tā, ka atkal smaka smadzenes, un pēc tam tā toksiskā sajūta mutē- pretīgi, godīgi sakot, tiešām. man jau ta sir apnicis un nevēlos to vairs izjust. bet visā visumā- man iet tīri tā ok.

	2009.03.05  17.09 mums izdosies!! mīlu Ričardu. palēnām atkal tiekties uz kolosālo, lēnām, lēnām, atmetot tās sajūtas, kuras bija pārņēmušas. mēs mācāmies no savām kļūdām. vēlēšanās: augt kopā. Mood: es ticu

	2009.03.05  00.33 mieriņš izklausās, ka tā tas arī paliks, un tas apmierina otru pusi. nu redz, tad jau man tomēr izrādījusies taisnība un otram tā būs labāk. :) skumji,protams, bet ..kas jādara jādara, lai nav tā, ka izskrienas un sāpina sevi un mani vēl vairāk.

	2009.03.04  19.37 es neuzticos un neticu, Tu man aizvien vairāk un biežāk parādi to, ka Tu, ja biji mans, tad tadgad ar katru dienu aizvien mazāk esi vairs mans. un es zinu, ka mācības ir bijušas tās, kas pamatīgi iedragājušas mūsu attiecības un tāpēc, droši vien nav piemērots laiks priekš mums. jā, piedod man par visu, ko esmu Tev nodarījusi, es tiešām nožēloju, ka esmu tāda dirsa, bet Tu.. Tu esi mani pietiekami mīlējis un izrādījis to? es, protams, mīlu Tevi un tikai Tevi, cita man neviena nav un nevajag, taču.. šādi gan jau, ka Tev būs labāk- varēsi izbaudīt tās, kuras nevarēji tagad-un sapratīsi, ka pasaule ir skaista, kuru "es Tev liedzu baudīt", jo esmu vecmodīga un konservatīva. paldies Tev par visu jauko, par atmiņām un smaidiem, par mīlestību un skūpstiem, par visu, visu, spēju to novērtēt un pateikties. Tu esi burvīgs un tāds arī būsi. es nedusmojos un ilgojos (pēc Tevis un Tava mīļuma, apskāvieniem un skūpstiem, mīlestības), taču.. patiesībā Tevi tas neinteresē, jo tikai nu Tavas durvis uz pasauli ir atvērušās un tikai nu Tu gribi visu šo pasauli no tiesāt/ nobaudīt, j oTu vēl nezini, ka laimei visu pasauli nogaršot pat nevajag un patiesā laime ir virspusēja un platoniska. -cenšoties kļūt laimīgs, mēs aizmirstam, ka jau tādi esam, jo īsti nezinam, kas ir laime. un ja Tu vēlies, lai mums viss būtu kārtībā, lai mēs būtu bebši, tad neaizmirsti, ka es vēl aizvien gaidu, kad Tu man parādīsi, peirādīsi un atgādināsi atkal un atkal, ka mīli mani un tikai mani. bet sirsniņai nepavēlēsi- un neliksi mīlēt tā, kā es vēlos, lai mani mīl..

	2009.02.19  14.41 ja gru wrg parasta diena. fizioloģijas nodarbība. pārrunājam jautajumus. viss normāli, sēžam, nestresojam, neko saspringtu nedram. un tikai es spēju pilnīgā mierā zaudēt kontroli pār savu ķermeni, sasniedzot asisnspiedienu ~160/80, ~90 sitieni min, drebuļi, tirpas, reibonis un nespēja paelpot. vai ta kādreiz jau ir bijis? vai jūs slimojat ar kādu sirds slimibu? vai ko tādu? NĒ! un tikai man tas likās uzjautrinoši un tikai es spēju par to pajokot. Bet es atceros kāda tuva cilveka lekmes- šāda paša tipa lekmes. un tāpēc es nevēlos to stāstīt pat savai mātei, bet Ričards apgalvo, kaman obligāti tas viņai jāizstāsta. dz.dienas svinības (~pēc 2 nedēlām) plānoju kā pankūku balliti.

	2009.02.18  23.32 tas sāp esmu laikam sliktakā meita- ieraugot veikalā savu tēvu, pagriezu galvu pretējā virzienā un ar satrauktu sirsniņu devos talāk. es vnk nespēju viņm pieiet klāt. un tas nepamet manu prātu,jo sāp. cik stulbi, ka mums tā.

	2009.02.16  00.28 impulsīvi un momentāli man jau no bērnības ir raksturigs tas, ka nespēju ilgi izturēt lēnprātīgus un aprobežotus cilvekus, ka momentā atpazīstu tos pūlī un eju pa gabalu no tiem, vai arī nespējot izturēt, iesaistos diskusijās, kuru likā tracinu savus nervus, taču es nespēju beigt apbrīnot viņu stulbumu un pārliecību par viņu debīlistisko pārgudrumu, kaut gan viņi no dzīves nezina ne sūda! es , nē, es neuzskatu,ka esmu afigenna gudriniece un kad esmu kļūdījusies, izjūtu da mega spēcīgu kaunu, taču ar to es arī atšķiros no tiem pārgudrajiem pidariem,kuri kļudījušies, nespēj piestāt un izanalizet savas klūdas, uzskatīdami, ka viņi tik un ta nekad nekļudās! ak dievs,kā man tādi kretinē. mammai bija draugs- armijnieks. Viņš bija ļoti aprobežots, tacu gulta laikam labs, ja jau mamma tik ilgi vinu izturēja sev līdzās. es vienmēr iesaisītos ar viņu konfliktos. mamma vienmēr uz mani dusmojās, taču es nespēju. lielākoties es nokluseju visas tās pārgudrības,kuras man, nonakot kontakta ar šādām personām, spraucas ārā, taču manās acīs vienmēr bija redzams tas naidīgums un dillemas, kuras manī šaustijās, dusmas un vulkāns manī. un tas ir grūti!! un apbrīnoju arī cilv., kuri laimigi spēj kontakteties ar tiem pidariem, kuri man goda vards krīt uz nerviem. jā, jā, esmu ņervnaja, bet iepūt man! es nezinu, man atkal vnk viss ir salasījies kopā un esmu dusmiga, nē, neesmu dusmīga, man vnk ieksa i rļoti dudz negatīvā, nē, tas nava rī negatīvais, tas vnk ir kkāds trakums, kad krīt uz nerviem noteikta lieta, un ta ir- kāpēc tik kolosalamcilvekam,ka Ričards ir jākontaktējas ar pusdebīliem cilvekiem,kuri nespēj mainītiues līdz ar laiku un tie arī bremze vina attīstību. tas ta, piemēram. aij.. utt. es pat vairs nevelos tajā iedziļināties, jo tas ir pārak.. nu karoč, mani tagad nosoda, kad šo lasa, bet Tu nesaproti to ta, kā tas ir man! es vnk gribu,lai mans bebsis tiecas dzīvē uz augšu, atrod reālus mērķus un iespējas, kuras arī izmanto.. Tu vnk nesaproti, Ričard, kaut gan apgalvo,ka saproti!

	2009.02.12  23.32 ilgojos kāēc zvaigznes man vairs nerādās? vai tāpēc, ka pārak daudz jau esmu tām lūgusi? Un kad tās atkal man rādīsies? nu ne jau tapēc tās bēg, ka esmu pilsētā? reizempamanos būt laimīga tāpat vien.. par to,kas jau ir bijis.

	2009.02.10  23.08 interesanti es baidos. es mīlu Ričardu! Mood: stressed

	2009.02.08  03.16 ups! man sāp sirsniņa, tiešām sāp, bet ne jau fiziski. man likās,kamēs jau esam tāda kā ģimene. Un te pēkšņi, es nevaru būt viņu ģimene un mūsu mazo ģimeni sadala. Sāp, jā, man tas sāp, bet es saprotu un cenšos to neizsāpēt. kaut gan.. tas atkal un atkal atgriežas. un man bail, ka arī viņš tā sāks uzskatīt!

	2009.02.04  19.11 bebsis mīlestība ir sajūta. Burvīga sajūta. un es tiešām ilgojos.