mana pils tāda iebrukusi šķiet.
ķermeņa reakcijas uz psihooģiskajiem un emocionālajiem stāvokļiem ir neciešamas. kāpēc nevar dzīvot mazliet nošķirtāk: nu griezsirdība skumjas, slodzes un satraukumi, dusmas, nicinājums unn aizvainojums, tas viss varētu palikt galvā un izelpoties ar co2, bet nē, tas paliek arī iekšās un beigās ir iesnas, klepus, ir bezmiegs, trīcošas rokas, sāpošs vēders vēl nobrāzts celis un galvassāpes. tad vēl uzmetas pumpa un iemetas miežagrauds.